Audio by Mrs. Nandini Sripad
ರಚನೆ : ಶ್ರೀ ಜಗನ್ನಾಥ ದಾಸರು
for saahitya click ಹರಿಕಥಾಮೃತಸಾರ ಸಂಧಿ 1 to 32
ಶ್ರೀಜಗನ್ನಾಥದಾಸಾರ್ಯ ವಿರಚಿತ ಹರಿಕಥಾಮೃತಸಾರ ,
ಸ್ಥಾವರಜಂಗಮ ಸಂಧಿ (ಧ್ಯಾನಪ್ರಕ್ರಿಯಾ ಸಂಧಿ) (ಸಂಧಿ 11)
ಹರಿಕಥಾಮೃತಸಾರ ಗುರುಗಳ ಕರುಣದಿಂದಾಪನಿತು ಕೇಳುವೆ/
ಪರಮ ಭಗವದ್ಭಕ್ತರು ಇದನಾದರದಿ ಕೇಳುವುದು||
ಪಾದುಕೆಯ ಕಂಟಕಸಿಕ್ತ ಮೊದಲಾದವು ಅನುದಿನ ಬಾಧಿಸುವನೆ
ಏಕಾದಶ ಇಂದ್ರಿಯಗಳಲಿ ಬಿಡದೆ ಹೃಷೀಕಪನ ಮೂರ್ತಿ ಸಾದರದಿ ನೆನೆವವನು
ಏನಪರಾಧಗಳ ಮಾಡಿದರು ಸರಿಯೇ
ನಿರೋಧಗೈಸವು ಮೋಕ್ಷಮಾರ್ಗಕೆ ದುರಿತ ರಾಶಿಗಳು||1||
ಹಗಲು ನಂದಾದೀಪದಂದದಿ ನಿಗಮ ವೇದ್ಯನ ಪೂಜಿಸುತ
ಕೈ ಮುಗಿದು ನಾಲ್ಕರೊಳು ಒಂದು ಪುರುಷಾರ್ಥವನು ಬೇಡದಲೇ
ಜಗದುದರ ಕೊಟ್ಟುದನು ಭುಂಜಿಸು ಮಗ ಮಡದಿ ಪ್ರಾಣ ಇಂದ್ರಿಯ ಆತ್ಮಾದಿಗಳು
ಭಗವಧೀನವೆಂದು ಅಡಿಗಡಿಗೆ ನೆನೆವುತಿರು||2||
ಅಸ್ವತಂತ್ರನು ಜೀವ ಹರಿ ಸರ್ವ ಸ್ವತಂತ್ರನು ನಿತ್ಯ ಸುಖಮಯ
ನಿ:ಸ್ವ ಬದ್ಧ ಅಲ್ಪಜ್ಞ ಶಕ್ತ ಸದುಃಖ ನಿರ್ವಿಣ್ಣ
ಹ್ರಸ್ವ ದೇಹಿ ಸನಾಥಜೀವನು ವಿಶ್ವ ವ್ಯಾಪಕ ಕರ್ತೃ
ಬ್ರಹ್ಮ ಸರಸ್ವತಿ ಈಶಾದಿ ಅಮರನುತ ಹರಿಯೆಂದು ಕೊಂಡಾಡು||3||
ಮತ್ತೆ ವಿಶ್ವಾದಿ ಎಂಟು ರೂಪ ಒಂಭತ್ತರಿಂದಲಿ ಪೆಚ್ಚಿಸಲು
ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ರೂಪಗಳು ಅಹವು ಒಂದೊಂದೆ ಸಾಹಸ್ರ
ಪೃಥ್ ಪೃಥಕು ನಾಡಿಗಳೊಳಗೆ ಸರ್ವೋತ್ತಮನ ತಿಳಿಯೆಂದು
ಭೀಷ್ಮನು ಬಿತ್ತರಿಸಿದನು ಧರ್ಮ ತನಯಗೆ ಶಾಂತಿ ಪರ್ವದಲಿ||4||
ಎಂಟು ಪ್ರಕೃತಿಗಳೊಳಗೆ ವಿಶ್ವಾದಿ ಎಂಟು ರೂಪದಲಿದ್ದು
ಭಕ್ತರ ಕಂಟಕವ ಪರಿಹರಿಸುತಲಿ ಪಾಲಿಸುವ ಪ್ರತಿದಿನದಿ
ನೆಂಟನಂದದಿ ಎಡಬಿಡದೆ ವೈಕುಂಠರಮಣನು
ತನ್ನವರ ನಿಷ್ಕಂಟಕ ಸುಮಾರ್ಗದಲಿ ನಡೆಸುವ ದುರ್ಜನರ ಬಡಿವ||5||
ಸ್ವರಮಣನು ಶಕ್ತಿ ಆದಿ ರೂಪದಿ ಮಾನಿಗಳೊಳಗೆ ನೆಲೆಸಿದ್ದು
ಅರವಿದೂರನು ಸ್ಥೂಲ ವಿಷಯಗಳ ಉಂಡುಣಿಪ ನಿತ್ಯ
ಅರಿಯದಲೆ ನಾನುಂಬೆನು ಎಂಬುವ ನಿರಯಗಳ ಉಂಬುವನು
ನಿಶ್ಚಯ ಮರಳಿ ಮರಳಿ ಭವಾಟವಿಯ ಸಂಚರಿಸಿ ಬಳಲುವನು||6||
ಸುರುಚಿರುಚಿರ ಸುಗಂಧ ಸುಚಿಯೆಂದು ಇರುತಿಹನು ಷಡ್ರಸಗಳೊಳು
ಹನ್ನೆರಡು ರೂಪದಲಿ ಇಪ್ಪ ಶ್ರೀ ಭೂ ದುರ್ಗೆಯರ ಸಹಿತ
ಸ್ವರಮಣನು ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ಸಮೀರನ ರೂಪದೊಳಗಿದ್ದು
ಉರುಪರಾಕ್ರಮ ಕರ್ತೃ ಎನಿಸುವ ನಾಡಿಯೊಳಗಿದ್ದು||7||
ಸರ್ವತ್ರದಲಿ ನೆನೆವರನು ಅನ್ಯ ಕರ್ಮವ ಮಾಡಿದರು ಸರಿ
ಪುಣ್ಯ ಕರ್ಮಗಳು ಎನಿಸುವವು ಸಂದೇಹವಿನಿತಿಲ್ಲ
ನಿನ್ನ ಸ್ಮರಿಸದೆ ಸ್ನಾನ ಜಪ ಹೋಮ ಅನ್ನ ವಸ್ತ್ರ ಗಜ ಅಶ್ವ ಭೂ ಧನ ಧಾನ್ಯ
ಮೊದಲಾದ ಅಖಿಳ ಧರ್ಮವ ಮಾಡಿ ಫಲವೇನು||8||
ಇಷ್ಟ ಭೋಗ್ಯ ಪದಾರ್ಥದೊಳು ಶಿಪಿವಿಷ್ಟ ನಾಮದಿ ಸರ್ವ ಜೀವರ ತುಷ್ಟಿ ಬಡಿಸುವ
ದಿನದಿನದಿ ಸಂತುಷ್ಟ ತಾನಾಗಿ
ಕೋಷ್ಟದೊಳು ನೆಲೆಸಿದ್ದು ರಸಯಮಯ ಪುಷ್ಟಿಯೈದಿಸುತ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು
ಪ್ರೇಷ್ಟನಾಗಿದ್ದು ಎಲ್ಲ ವಿಷಯಗಳ ಉಂಬ ತಿಳಿಸದಲೆ||9||
ಕಾರಣಾಹ್ವಯ ಜ್ಞಾನ ಕರ್ಮ ಪ್ರೇರಕನು ತಾನಾಗಿ ಕ್ರಿಯೆಗಳ ತೋರುವನು
ಕರ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯ ಅಧಿಪರೊಳಗೆ ನೆಲೆಸಿದ್ದು
ಮೂರು ಗುಣಮಯ ದ್ರವ್ಯಗ ತದಾಕಾರ ತನ್ನಾಮದಲಿ ಕರೆಸುವ
ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಜನರ ಮೋಹಿಪ ಮೋಹಕಲ್ಪಕನು||10||
ದ್ರವ್ಯನು ಎನಿಸುವ ಭೂತ ಮಾತ್ರದೊಳು ಅವ್ಯಯನು
ಕರ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು ಭವ್ಯ ಸತ್ಕ್ರಿಯನೆನಿಪ ಜ್ಞಾನ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳಗಿದ್ದು
ಸ್ತವ್ಯಕಾರಕನು ಎನಿಸಿ ಸುಖಮಯ ಸೇವ್ಯ ಸೇವಕನು ಎನಿಸಿ ಜಗದೊಳು
ಹವ್ಯವಾಹನನು ಅರಣಿಯೊಳಗೆ ಇಪ್ಪಂತೆ ಇರುತಿಪ್ಪ||11||
ಮನವೇ ಮೊದಲಾದ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳಗೆ ಅನಿಲದೇವನು ಶುಚಿಯೆನಿಸಿಕೊಂಡು
ಅನವರತ ನೆಲೆಸಿಪ್ಪ ಶುಚಿಷತ್ ಹೋತನೆಂದೆನಿಸಿ ತನುವಿನೊಳಗಿಪ್ಪನು
ಸದಾ ವಾಮನ ಹೃಷೀಕೇಶಾಖ್ಯ ರೂಪದಲಿ
ಅನುಭವಕೆ ತಂದೀವ ವಿಷಯಜ ಸುಖವ ಜೀವರಿಗೆ||12||
ಪ್ರೇರಕ ಪ್ರೇರ್ಯರೊಳು ಪ್ರೇರ್ಯ ಪ್ರೇರಕನು ತಾನಾಗಿ
ಹರಿ ನಿರ್ವೈರದಿಂದ ಪ್ರವರ್ತಿಸುವ ತನ್ನಾಮ ರೂಪದಲಿ
ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಸರ್ವರೊಳು ಭಾಗೀರಥೀ ಜನಕನು
ಸಕಲ ವ್ಯಾಪಾರಗಳ ತಾ ಮಾಡಿ ಮಾಡಿಸಿ ನೋಡಿ ನಗುತಿಪ್ಪ||13||
ಹರಿಯೆ ಮುಖ್ಯ ನಿಯಾಮಕನು ಎಂದರಿದು ಪುಣ್ಯಾಪುಣ್ಯ ಹರುಷಾಹರುಷ
ಲಾಭಾಲಾಭ ಸುಖದುಃಖಾದಿ ದ್ವಂದ್ವಗಳ
ನಿರುತ ಅವರಂಘ್ರಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸಿ ನರಕ ಭೂ ಸ್ವರ್ಗಾಪ ವರ್ಗದಿ
ಕರಣ ನಿಯಾಮಕನ ಸರ್ವತ್ರದಲಿ ನೆನೆವುತಿರು||14||
ಮಾಣವಕ ತತ್ಫಲಗಳ ಅನುಸಂಧಾನವಿಲ್ಲದೆ
ಕರ್ಮಗಳ ಸ್ವ ಇಚ್ಚಾನುಸಾರದಿ ಮಾಡಿ ಮೋದಿಸುವಂತೆ
ಪ್ರತಿದಿನದಿ ಜ್ಞಾನ ಪೂರ್ವಕ ವಿಧಿ ನಿಷೇಧಗಳು ಏನು ನೋಡದೆ ಮಾಡು
ಕರ್ಮ ಪ್ರಧಾನ ಪುರುಷೇಶನಲಿ ಭಕುತಿಯ ಮಾಡು ಕೊಂಡಾಡು||15||
ಹಾನಿ ವೃದ್ಧಿ ಜಯಾಪಜಯಗಳು ಏನು ಕೊಟ್ಟುದ ಭುಂಜಿಸುತ
ಲಕ್ಷ್ಮೀ ನಿವಾಸನ ಕರುಣವನೆ ಸಂಪಾದಿಸು ಅನುದಿನದಿ
ಜ್ಞಾನ ಸುಖಮಯ ತನ್ನವರ ಪರಮ ಅನುರಾಗದಿ ಸಂತೈಪ
ದೇಹಾನುಬಂಧಿಗಳಂತೆ ಒಳಹೊರಗಿದ್ದು ಕರುಣಾಳು||16||
ಆ ಪರಮ ಸಕಲ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು ವ್ಯಾಪಕನು ತಾನಾಗಿ
ವಿಷಯವ ತಾ ಪರಿಗ್ರಹಿಸುವನು ತಿಳಿಸದೆ ಸರ್ವಜೀವರೊಳು
ಪಾಪ ರಹಿತ ಪುರಾಣ ಪುರುಷ ಸಮೀಪದಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದು
ನಾನಾ ರೂಪಕ ಧಾರಕ ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಕರ್ಮಗಳ ಮಾಳ್ಪ||17||
ಖೇಚರರು ಭೂಚರರು ವಾರಿ ನಿಶಾಚರರೊಳಿದ್ದು ಅವರ ಕರ್ಮಗಳ
ಆಚರಿಸುವನು ಘನ ಮಹಿಮ ಪರಮ ಅಲ್ಪನೋಪಾದಿ
ಗೋಚರಿಸು ಬಹು ಪ್ರಕಾರ ಆಲೋಚನೆಯ ಮಾಡಿದರು ಮನಸಿಗೆ
ಕೀಚಕಾರಿ ಪ್ರೀಯ ಕವಿಜನಗೇಯ ಮಹರಾಯ||18||
ಒಂದೇ ಗೋತ್ರ ಪ್ರವರ ಸಂಧ್ಯಾವಂದನೆಗಳು ಮಾಡಿ
ಪ್ರಾಂತಕೆ ತಂದೆ ತನಯರು ಬೇರೆ ತಮ್ಮಯ ಪೆಸರುಗೊಂಬoತೆ
ಒಂದೇ ದೇಹದೊಳಿದ್ದು ನಿಂದ್ಯಾನಿಂದ್ಯ ಕರ್ಮವ ಮಾಡಿ ಮಾಡಿಸಿ
ಇಂದಿರೇಶನು ಸರ್ವಜೀವರೊಳು ಈಶನೆನಿಸುವನು||19||
ಕಿಟ್ಟಗಟ್ಟಿದ ಲೋಹ ಪಾವಕ ಸುತ್ತು ವಿಂಗಡ ಮಾಡುವಂತೆ
ಘರಟ್ಟ ವ್ರೀಹಿಗಳು ಇಪ್ಪ ತಂಡುಲ ಕಡೆಗೆ ತೆಗೆವಂತೆ
ವಿಠಲಾ ಎಂದೊಮ್ಮೆ ಮೈಮರೆದು ಅಟ್ಟಹಾಸದಿ ಕರೆಯೆ
ದುರಿತಗಳು ಅಟ್ಟುಳಿಯ ಬಿಡಿಸೆವನ ತನ್ನೊಳಗಿಟ್ಟು ಸಲಹುವನು||20||
ಜಲಧಿಯೊಳಗೆ ಸ್ವೇಚ್ಚಾನುಸಾರದಿ ಜಲಚರ ಪ್ರಾಣಿಗಳು
ತತ್ತತ್ ಸ್ಥಳಗಳಲಿ ಸಂತೋಷಪಡುತಲಿ ಸಂಚರಿಸುವಂತೆ
ನಲ್ಲಿನ ನಾಭನೊಳು ಅಬ್ಜ ಭವ ಮುಪ್ಪೊಳಲ ಉರಿಗಮೈಗಣ್ಣ ಮೊದಲಾದ
ಹಲವು ಜೀವರಗಣವು ವರಿಸುತಿಹುದು ನಿತ್ಯದಲಿ||21||
ವಾಸುದೇವನು ಒಳಹೊರಗೆ ಅವಕಾಶದನು ತಾನಾಗಿ
ಬಿಂಬ ಪ್ರಕಾಶಿಸುವ ತದ್ರೂಪ ತನ್ನಾಮದಲಿ ಸರ್ವತ್ರ
ಈ ಸಮನ್ವಯವೆಂದೆನಿಪ ಸದುಪಾಸನವಗೈವವನು
ಮೋಕ್ಷ ಅನ್ವೇಷಿಗಳೊಳುತ್ತಮನು ಜೀವನ್ಮುಕ್ತನ ಅವನಿಯೊಳು||22||
ಭೋಗ್ಯ ವಸ್ತುಗಳೊಳಗೆ ಯೋಗ್ಯಾಯೋಗ್ಯ ರಸಗಳನರಿತು
ಯೋಗ್ಯಾಯೋಗ್ಯರಲಿ ನೆಲೆಸಿಪ್ಪ ಹರಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸು ಅನುದಿನದಿ
ಭಾಗ್ಯ ಬಡತನ ಬರಲು ಹಿಗ್ಗದೆ ಕುಗ್ಗಿ ಸೊರಗದೆ
ಸದ್ಭಕ್ತಿ ವೈರಾಗ್ಯಗಳನೆ ಮಾಡು ನೀ ನಿರ್ಭಾಗ್ಯನೆನಿಸದಲೆ||23||
ಸ್ಥಳ ಜಲಾದ್ರಿಗಳಲ್ಲಿ ಜನಿಸುವ ಫಲ ಸುಪುಷ್ಪಜ ಗಂಧರಸ
ಶ್ರೀ ತುಳಸಿ ಮೊದಲಾದ ಅಖಿಳ ಪೂಜಾ ಸಾಧನ ಪದಾರ್ಥ
ಹಲವು ಬಗೆಯಿಂದ ಅರ್ಪಿಸುತ ಬಾಂಬೊಳೆಯ ಜನಕಗೆ
ನಿತ್ಯಾನಿತ್ಯದಿ ತಿಳಿವುದಿದು ವ್ಯತಿರೇಕ ಪೂಜೆಗಳೆಂದು ಕೋವಿದರು||24||
ಶ್ರೀಕರನ ಸರ್ವತ್ರದಲಿ ಅವಲೋಕಿಸುತ ಗುಣ ರೂಪ ಕ್ರಿಯ
ವ್ಯತಿರೇಕ ತಿಳಿಯದಲೆ ಅನ್ವಯಿಸು ಬಿಂಬನಲಿ ಮರೆಯದಲೆ
ಸ್ವೀಕರಿಸುವನು ಕರುಣದಿಂದ ನಿರಾಕರಿಸದೆ ಕೃಪಾಳು
ಭಕ್ತರ ಶೋಕಗಳ ಪರಿಹರಿಸಿ ಸುಖವಿತ್ತು ಅನವರತ ಪೊರೆವ||25||
ಇನಿತು ವ್ಯತಿರೇಕ ಅನ್ವಯಗಳು ಎಂದೆನಿಪ ಪೂಜಾ ವಿಧಿಗಳನೆ ತಿಳಿದು
ಅನಿಮಿಷ ಈಶನ ತೃಪ್ತಿ ಪಡಿಸುತಲಿರು ನಿರಂತರದಿ
ಘನ ಮಹಿಮ ಕೈಕೊಂಡು ಸ್ಥಿತಿ ಮೃತಿ ಜನುಮಗಳ ಪರಿಹರಿಸಿ
ಸೇವಕ ಜನರೊಳಿಟ್ಟು ಆನಂದ ಪಡಿಸುವ ಭಕ್ತವತ್ಸಲನು||26||
ಜಲಜನಾಭನಿಗೆ ಎರಡು ಪ್ರತಿಮೆಗಳು ಇಳೆಯೊಳಗೆ ಜಡ ಚೇತನಾತ್ಮಕ
ಚಲದೊಳು ಇರ್ಬಗೆ ಸ್ತ್ರೀ ಪುರುಷ ಭೇದದಲಿ ಜಡದೊಳಗೆ ತಿಳಿವುದು ಆಹಿತ ಪ್ರತಿಮೆ
ಸಹಜ ಆಚಲಗಳು ಎಂದು ಇರ್ಬಗೆ ಪ್ರತೀಕದಿ
ಲಲಿತ ಪಂಚತ್ರಯ ಸುಗೋಳಕವ ಅರಿತು ಭಜಿಸುತಿರು||27||
ವಾರಿಜಾಸನ ವಾಯುವೀಂದ್ರ ಉಮಾರಮಣ ನಾಕೇಶ ಸಮರ ಅಹಂಕಾರಿಕ
ಪ್ರಾಣಾದಿಗಳು ಪುರುಷರ ಕಳೇವರದಿ
ತೋರಿಕೊಳದೆ ಅನಿರುದ್ಧ ದೋಷ ವಿದೂರ ನಾರಾಯಣನ ರೂಪ
ಶರೀರಮಾನಿಗಳು ಆಗಿ ಭಜಿಸುತ ಸುಖವ ಕೊಡುತಿಹರು||28||
ಸಿರಿ ಸರಸ್ವತಿ ಭಾರತೀ ಸೌಪರಣೀ ವಾರುಣಿ ಪಾರ್ವತೀ ಮುಖರು ಇರುತಿಹರು
ಸ್ತ್ರೀಯರೊಳಗೆ ಅಬಿಮಾನಿಗಳು ತಾವೆನಿಸಿ
ಅರುಣ ವರ್ಣ ನಿಭಾಂಗ ಶ್ರೀ ಸಂಕರುಷಣ ಪ್ರದ್ಯುಮ್ನ ರೂಪಗಳ
ಇರುಳು ಹಗಲು ಉಪಾಸನವ ಗೈವುತಲೆ ಮೋದಿಪರು||29||
ಕೃತ ಪ್ರತೀಕದಿ ಟಂಕಿ ಭಾರ್ಗವ ಹುತವಹ ಅನಿಲ ಮುಖ್ಯ ದಿವಿಜರು
ತುತಿಸಿಕೊಳುತ ಅಭಿಮಾನಿಗಳು ತಾವಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದು
ಪ್ರತಿ ದಿವಸ ಶ್ರೀ ತುಳಸಿ ಗಂಧಾಕ್ಷತೆ ಕುಸುಮ ಫಲ ದೀಪ ಪಂಚಾಮೃತದಿ
ಪೂಜಿಪ ಭಕುತರಿಗೆ ಕೊದುತಿಹನು ಪುರುಷಾರ್ಥ||30||
ನಗಗಳ ಅಭಿಮಾನಿಗಳು ಎನಿಪ ಸುರರುಗಳು
ಸಹಜ ಅಚಲಗಳಿಗೆ ಮಾಣಿಗಳು ಎನಿಸಿ ಶ್ರೀ ವಾಸುದೇವನ ಪೂಜಿಸುತಲಿ ಇಹರು
ಸ್ವಾಗತ ಭೇದ ವಿವರ್ಜಿತನ ನಾಲ್ಬಗೆ ಪ್ರತೀಕದಿ ತಿಳಿದು ಪೂಜಿಸೆ
ವಿಗತ ಸಂಸಾರಾಬ್ಧಿ ದಾಟಿಸಿ ಮುಕ್ತರನು ಮಾಳ್ಪ||31||
ಆವ ಕ್ಷೇತ್ರಕೆ ಪೋದರೇನು? ಇನ್ನಾವ ತೀರ್ಥದಿ ಮುಳುಗಲೇನು?
ಇನ್ನಾವ ಜಪ ತಪ ಹೋಮ ದಾನವ ಮಾಡಿ ಫಲವೇನು?
ಶ್ರೀವರ ಜಗನ್ನಾಥ ವಿಠಲ ಈ ವಿಧದಿ ಜಂಗಮ ಸ್ಥಾವರ ಜೀವರೊಳು
ಪರಿಪೂರ್ಣನೆಂದು ಅರಿಯದಿಹ ಮಾನವನು||32||
***
Verse 1
pādukeya kaṇṭakasikta modalādavu anudina bādhisuvene |
ēkādaśa indriyagaḷali biḍade hr̥ṣīkapana mūrti sādaradi nenevavanu |
ēnapārādhagaḷa māḍidaru sariyē |
nirōdhagaisavu mōkṣamārgake durita rāṣigaḷu ||1||
Verse 2
hagalu nandādīpadandadi nigama vēdyana pūjisuta |
kai mugidu nālkaroḷu ondu puruṣārthavanu bēḍadalē |
jagadudara koṭṭudanu bhuñjisu maga maḍadi prāṇa indriya ātmādigaḷu |
bhagavadhīnavendu aḍigaḍige nenevutiru ||2||
Verse 3
asvatantranu jīva hari sarva svatantranu nitya sukhamaya |
ni:sva baddha alpajña śakta saduḥkha nirviṇṇa |
hrasva dēhi sanāthajīvanu viśva vyāpaka kartr̥ |
brahma sarasvati īśādi amaranuta hariyendu koṇḍāḍu ||3||
Verse 4
matte viśvādi eṇṭu rūpa ombhattarindari pecchisalu |
eppatteraḍu rūpagaḷu ahavu ondonde sāhasra |
pr̥th pr̥thaku nāḍigaḷoḷage sarvōttamana tiḷiyendu |
bhīṣmanu bittarisidanu dharma tanayage śānti parvadali ||4||
Verse 5
eṇṭu prakr̥tigaḷoḷage viśvādi eṇṭu rūpadaliddhu |
bhaktara kaṇṭakava pariharisutali pālisuva pratidinadi |
neṇṭanandadi eḍabiḍade vaikuṇṭharamaṇanu |
tannavara niṣkaṇṭaka sumārgadali naḍesuva durjanara baḍiva ||5||
Verse 6
svaramaṇanu śakti ādi rūpadi mānigaḷoḷage nelesiddu |
aravidūranu sthūla viṣayagaḷa uṇḍuṇipa nitya |
ariyadale nānumbenu eṁbuva nirayagaḷa umbuvanu |
niścaya maraḷi maraḷi bhavāṭaviyali sañcarisi baḷaluvanu ||6||
Verse 7
surucirucira sugandha suciyendu irutihanu ṣaḍrasagaḷoḷu |
hanneradu rūpadali ippa śrī bhū durgēyara sahita |
svaramaṇanu eppatteraḍu sāvira samīrana rūpadoḷagiddu |
uruparākrama kartr̥ enisuva nāḍiyoḷagiddu ||7||
Verse 8
sarvatradali nenevaranu anya karmava māḍidaru sari |
puṇya karmagaḷu enisuvavu sandēhavinitilla |
ninna smarisade snāna japa hōma anna vastra gaja aśva bhū dhana dhānya |
modalāda akhiḷa dharmava māḍi phalavēnu ||8||
Verse 9
iṣṭa bhōgya padārthadoḷu śipiviṣṭa nāmadi sarva jīvara tuṣṭi baḍisuva |
dinadinadi saṁtuṣṭa tānāgi |
kōṣṭadoḷu nelesiddu rasamaya puṣṭiyaiḍisuta indriyagaḷoḷu |
prēṣṭanāgiddhu ella viṣayagaḷa umba tiḷisadale ||9||
Verse 10
kāraṇāhvaya jñāna karma prērakanu tānāgi kriyēgaḷa tōruvanu |
karma indriya adhiparoḷage nelesiddu |
mūru guṇamaya dravya gata dākāra tannāmadali karesuva |
tōrikoḷḷade janara mōhipa mōhakalpakanu ||10||
Verse 11
dravyanu enisuva bhūta mātradoḷu avyayanu |
karma indriyagaḷoḷu bhavya satkriyanenipa jñāna indriyagaḷoḷagiddu |
stavyakārakanu enisi sukhamaya sēvya sēvakanu enisi jagadoḷu |
havyavāhananu araṇiyoḷage ippante irutippa ||11||
Verse 12
manavē modalāda indriyagaḷoḷage aniladēvanu śuciyenisikoṇḍu |
anavarat nelesippa śuciṣat hōtanendēnici tanuvinoḷagippanu |
sadā vāmana hr̥ṣīkēśākhya rūpadali |
anubhavake tandīva viṣayaja sukhava jīvarige ||12||
Verse 13
prēraka prēryaroḷu prērya prērakanu tānāgi |
hari nirvairada priya pravartisiva tannāma rūpadali |
tōrikoḷḷade sarvaroḷu bhāgīrathī janakanu |
sakala vyāpāragaḷa tā māḍi māḍisi nōḍi nagutippa ||13||
Verse 14
hariye mukha niyāmakanu endariḍu puṇyāpuṇya haruṣāharuṣa |
lābhālābha sukhaduḥkhādi dvandvagaḷa |
niruta avaraṅghrige samarpiṣi naraka bhū svargāpavargadi |
karaṇa niyāmakana sarvatradali nenevutiru ||14||
Verse 15
māṇavaka tatphalagaḷa anusandhānavillade |
karmagaḷa sva icchānusāradi māḍi mōdisuvante |
pratidinadi jñāna pūrvaka vidhi niṣēdhagaḷu ēnu nōḍade māḍu |
karma pradhāna puruṣēṣanali bhakutiya māḍu koṇḍāḍu ||15||
Verse 16
hāni vr̥ddhi jayāpajayagaḷu ēnu koṭṭuda bhuñjisuta |
lakṣmī nivāsana karuṇavane saṁpādisu anudinadi |
jñāna sukhamaya tannavara parama anurāgadi saṁtaipa |
dēhānubandhigaḷante oḷahoragiddhu karuṇāḷu ||16||
Verse 17
ā parama sakala indriyagaḷoḷu vyāpakanu tānāgi |
viṣayava tā parigrahisuvanu tiḷisade sarvajīvaroḷu |
pāpa rahita purāṇa puruṣa samīpadali nelesiddu |
nānā rūpaka dhāraka tōrikoḷḷade karmagaḷa māḷpa ||17||
Verse 18
khēcararu bhūcararu vāri niśācararoḷiddu avara karmagaḷa |
ācarisuvanu ghana mahima parama alpanōpādi |
gōcarisu bahu prakāra ālōcaneya māḍidaru manasige |
kīcakari prīya kavijanagēya maharāya ||18||
Verse 19
ondē gōtra pravara saṁdhyāvaṁdanēgaḷu māḍi |
prāntake taṁde tanayaru bēre tammaya pesarugoṁbaṁte |
ondē dēhadoḷiddu niṁdyāniṁdya karmava māḍi māḍisi |
indirēṣanu sarvajīvaroḷu īṣanenisuvanu ||19||
Verse 20
kiṭṭagaṭṭida lōha pāvaka suttu viṁgaḍa māḍuvaṁte |
gharaṭṭa vrīhigaḷu ippa taṇḍula kaḍēge tegevaṁte |
viṭhalā endōmme maimaredu aṭṭahāṣadi kareye |
duritagaḷu aṭṭuḷiya biḍisēvana tannoḷagiṭṭu salahuvanu ||20||
Verse 21
jaladhiyoḷage svēcchānusāradi jalacara prāṇigaḷu |
tattat sthaḷagaḷali saṁtōṣapaḍutali sañcarisuvaṁte |
nallina nābhanoḷu abja bhava muppoḷala urigamaigaṇṇa modalāda |
halavu jīvaragaṇavu varisutihudu nityadali ||21||
Verse 22
vāsuḍēvanu oḷahorage avakāṣadanu tānāgi |
biṁba prakāśisuva tadrūpa tannāmadali sarvatra |
ī samanvayaveṁdenipa saḍupāṣanavaigaivavanu |
mōkṣa anvēṣigaḷoḷuttamanu jīvanmuktanu avaniyoḷu ||22||
Verse 23
bhōgya vastugaḷoḷage yōgyāyōgya rasagaḷanaritu |
yōgyāyōgyarali nelesippa harige samarpiṣu anudinadi |
bhāgya baḍatana baralu higgade kuggide soragade |
saḍbhakti vairāgyagaḷane māḍu nī nirbhāgyanenisadale ||23||
Verse 24
sthaḷa jalādrigaḷali janisuva phala supuṣpaja gaṁdharasa |
śrī tuḷaṣi modalāda akhiḷa pūjā sādhan padārtha |
halavu bageyiṁda arpiṣuta bāṁboḷeya janakage |
nityanityadi tiḷivudidu vyatirēka pūjēgaḷeṁdu kōvidaru ||24||
Verse 25
śrīkarana sarvatradali avalōkiṣuta guṇa rūpa kriya |
vyatirēka tiḷiyadale anvayiṣu biṁbanali mareyadale |
svēkariṣuvanu karuṇadiṁda nirākariṣade kr̥pāḷu |
bhaktara śōkagaḷa parahariṣi sukhavittu anavarata poreva ||25||
Verse 26
initu vyatirēka anvayagaḷu eṁdenipa pūjā vidhigaḷane tiḷidu |
animiṣa īṣana tr̥pti paḍisutaliṟu niraṁtaradi |
ghana mahima kaikoṇḍu sthiti mr̥ti janumagaḷa parahariṣi |
sēvaka janaroḷiṭṭu ānaṁda paḍisuva bhaktavatsalanu ||26||
Verse 27
jalajanābhanige eraḍu pratimēgaḷu iḷēyoḷage jaḍa cētanātmaka |
caladoḷu irbage strī puruṣa bhēdadali jaḍadoḷage tiḷivudu āhita pratimē |
sahaja acalagaḷu eṁdu irbage pratīkadi |
lalita pañcatraya sugōḷakava aritu bhajiṣutiru ||27||
Verse 28
vārijāṣana vāyuvīṁdra umāramaṇa nākēṣa samara ahaṅkārika |
prāṇādigaḷu puruṣara kaḷēvaradi |
tōrikoḷade aniruddha dōṣa viḍūra nārāyaṇana rūpa |
śarīramānigaḷu āgi bhajiṣuta sukhava koḍutiharu ||28||
Verse 29
siri sarasvati bhārati sauparaṇi vāruṇi pārvati mukharu irutiharu |
strīyaroḷage abimānigaḷu tāvenici |
aruṇa varṇa nibhāṁga śrī saṁkaruṣaṇa pradyumna rūpagaḷa |
iruḷu hagalu upāṣanava gaivutale mōdiparu ||29||
Verse 30
kr̥ta pratīkadi taṁki bhārgava hutavaha anila mukha divijaru |
tutisikoḷuta abhimānigaḷu tāvāgi nelesiddu |
prati divasa śrī tuḷaṣi gaṁdhākṣatē kuṣuma phala dīpa pañcāmrtadi |
pūjipa bhakutarige koḍutihanu puruṣārtha ||30||
Verse 31
nagagaḷa abhimānigaḷu enipa surarugaḷu |
sahaja acalagaḷage māṇigaḷu enici śrī vāsuḍēvana pūjiṣutali iharu |
svāgata bhēda vivarjitana nālbage pratīkadi tiḷidu pūjiṣe |
vigata saṁsārābdhi dāṭiṣi muktaranu māḷpa ||31||
Verse 32
āva kṣētrake pōdarēnu? innāva tīrthadi muḷugalēnu? |
innāva japa tapa hōma dānavava māḍi phalavēnu? |
śrīvara jagannātha viṭhala ī vidhadi jaṅgama sthāvara jīvaroḷu |
paripūrṇaneṁdu ariyadiha mānavanu ||32||
***
Pronunciation Guide
Use a soft, short "a" for all vowels, and lengthen vowels followed by "h" (e.g., "ā" = "aa," "ī" = "ee").
The "ḷ" (as in "gala") is a retroflex sound made by curling your tongue back against the roof of your mouth.
"ṭ" and "ḍ" are hard, sharp sounds, while "th" is often a soft, aspirated version of "t" or "d."
The "ṁ" or "n" before consonants represents a soft nasal hum, often merging into the following letter's sound.
Read at a steady, rhythmic pace, treating each line as a poetic meter rather than standard prose.
***
ಶ್ರೀ ಜಗನ್ನಾಥ ದಾಸರು ರಚಿಸಿರುವ 'ಹರಿಕಥಾಮೃತಸಾರ'ದ 'ಸ್ಥಾವರ ಜಂಗಮ ಸಂಧಿ' (೧೧ನೇ ಸಂಧಿ), ಭಗವಂತನ ಸರ್ವವ್ಯಾಪಕತ್ವವನ್ನು ಪ್ರತಿಪಾದಿಸುವ ಅದ್ಭುತ ಕೃತಿಯಾಗಿದೆ. ಈ ಸಂಧಿಯ ಒಟ್ಟಾರೆ ಸಾರಾಂಶ ಇಲ್ಲಿದೆ:
೧. ಭಗವಂತನ ಸರ್ವವ್ಯಾಪಕತ್ವ (Omnipresence)
ಈ ಸಂಧಿಯ ಮುಖ್ಯ ಸಂದೇಶವೆಂದರೆ, ಭಗವಂತನು ಕೇವಲ ದೇವಸ್ಥಾನಗಳಲ್ಲಿ ಅಥವಾ ಪವಿತ್ರ ಕ್ಷೇತ್ರಗಳಲ್ಲಿ ಮಾತ್ರ ಇರುವುದಲ್ಲ; ಆತನು ಪ್ರತಿಯೊಂದು ಜೀವಿ (ಜಂಗಮ) ಮತ್ತು ಪ್ರತಿಯೊಂದು ನಿರ್ಜೀವ ವಸ್ತು (ಸ್ಥಾವರ) ಎಲ್ಲದರಲ್ಲೂ 'ಅಂತರಾಮಿ'ಯಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಜಗತ್ತಿನ ಪ್ರತಿಯೊಂದು ಅಣುವಿನಲ್ಲೂ ಭಗವಂತನ ಇರುವಿಕೆಯನ್ನು ಕಾಣುವುದೇ ನಿಜವಾದ ಜ್ಞಾನ.
೨. ದೇಹದಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನ ಕಾರ್ಯನಿರ್ವಹಣೆ
ಮನುಷ್ಯನ ದೇಹದಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು ಹೇಗೆ ಕಾರ್ಯನಿರ್ವಹಿಸುತ್ತಾನೆ ಎಂಬುದನ್ನು ಇಲ್ಲಿ ವಿವರಿಸಲಾಗಿದೆ. ನಮ್ಮ ದೇಹದ ೭೨,೦೦೦ ನಾಡಿಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು ಸಾವಿರಾರು ರೂಪಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ನಾವು ಸೇವಿಸುವ ಆಹಾರದ ಜೀರ್ಣಕ್ರಿಯೆ, ಇಂದ್ರಿಯಗಳ ಚಟುವಟಿಕೆಗಳು, ನಮ್ಮ ಮನಸ್ಸಿನ ಆಲೋಚನೆಗಳು—ಇವೆಲ್ಲವೂ ಭಗವಂತನ ಪ್ರೇರಣೆಯಿಂದಲೇ ನಡೆಯುತ್ತಿವೆ. ಆದ್ದರಿಂದ, ನಾವು ಮಾಡುವ ಪ್ರತಿಯೊಂದು ಕೆಲಸವೂ ಆತನಿಗೆ ಸಲ್ಲುವ ಪೂಜೆಯಾಗಬೇಕು.
೩. ವ್ಯತಿರೇಕ ಮತ್ತು ಅನ್ವಯ ಪೂಜೆ
ದಾಸರು ಪೂಜೆಯ ಎರಡು ಹಂತಗಳನ್ನು ಇಲ್ಲಿ ವಿವರಿಸುತ್ತಾರೆ:
ವ್ಯತಿರೇಕ ಪೂಜೆ (ಬಾಹ್ಯ ಪೂಜೆ): ಹೂವು, ಹಣ್ಣು, ತುಳಸಿ ಮುಂತಾದ ಪವಿತ್ರ ವಸ್ತುಗಳಿಂದ ದೇವರಿಗೆ ಮಾಡುವ ಸಾಂಪ್ರದಾಯಿಕ ಪೂಜೆ. ಇದು ಭಕ್ತಿಯ ಆರಂಭಿಕ ಹಂತ.
ಅನ್ವಯ ಪೂಜೆ (ಮಾನಸಿಕ ಪೂಜೆ): ಪ್ರತಿಯೊಂದು ವಸ್ತುವಿನ ಗುಣ, ರೂಪ ಮತ್ತು ಕ್ರಿಯೆಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನನ್ನೇ ಕಾಣುವುದು. ನಾವು ಉಣ್ಣುವಾಗ, ನಡೆಯುವಾಗ ಅಥವಾ ಕೆಲಸ ಮಾಡುವಾಗ, ಆ ಎಲ್ಲ ಕ್ರಿಯೆಗಳನ್ನು ಒಳಗಿದ್ದು ನಡೆಸುತ್ತಿರುವ ಬಿಂಬಮೂರ್ತಿಯಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ಸ್ಮರಿಸುವುದೇ ಶ್ರೇಷ್ಠ ಪೂಜೆ.
ಮಕ್ಕಳ ಮನೋಭಾವ: ಭಕ್ತನು ಜಗತ್ತಿನ ಕರ್ತವ್ಯಗಳನ್ನು ಮಾಡಬೇಕು, ಆದರೆ ಫಲದ ಆಶೆಯಿಲ್ಲದೆ ಒಂದು ಮಗು ತನ್ನ ಆಟದಲ್ಲಿ ಹೇಗೆ ಮಗ್ನವಾಗುತ್ತದೋ ಹಾಗೆ, ಅಹಂಕಾರವಿಲ್ಲದೆ ತನ್ನ ಕರ್ಮಗಳನ್ನು ಭಗವಂತನಿಗೆ ಅರ್ಪಿಸಬೇಕು.
೪. ಭಗವಂತನ ನಾಲ್ಕು ವಿಧದ ಪ್ರತೀಕಗಳು
ಧ್ಯಾನಕ್ಕಾಗಿ ಭಗವಂತನು ಎಲ್ಲೆಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ ಎಂಬುದನ್ನು ನಾಲ್ಕು ವಿಧವಾಗಿ ವರ್ಗೀಕರಿಸಲಾಗಿದೆ:
ಜಂಗಮ (ಚಲಿಸುವವು): ಮನುಷ್ಯರು (ಪುರುಷ ಮತ್ತು ಸ್ತ್ರೀ ರೂಪಗಳಲ್ಲಿ).
ಸ್ಥಾವರ (ಚಲಿಸದವು): ನಾವು ಪೂಜಿಸುವ ವಿಗ್ರಹಗಳು/ಶಾಲಿಗ್ರಾಮಗಳು (ಕೃತ ಪ್ರತೀಕ) ಮತ್ತು ನಿಸರ್ಗದಲ್ಲಿರುವ ಬೆಟ್ಟ, ನದಿ, ಮರಗಳಂತಹ ಪವಿತ್ರ ವಸ್ತುಗಳು (ಸಹಜ ಅಚಲಗಳು).
೫. ಅಂತಿಮ ತೀರ್ಮಾನ
ಈ ಸಂಧಿಯ ಕೊನೆಯಲ್ಲಿ ಒಂದು ಎಚ್ಚರಿಕೆಯಿದೆ: ಒಬ್ಬ ವ್ಯಕ್ತಿ ಎಷ್ಟೇ ಪುಣ್ಯ ಕ್ಷೇತ್ರಗಳಿಗೆ ಭೇಟಿ ನೀಡಲಿ, ಎಂತಹ ದೊಡ್ಡ ದಾನಗಳನ್ನು ಮಾಡಲಿ, ಅಥವಾ ಎಷ್ಟೇ ಕಠಿಣ ತಪಸ್ಸು ಮಾಡಲಿ—ಆದರೆ ಎಲ್ಲ ಜೀವಿಗಳ ಮತ್ತು ವಸ್ತುಗಳ ಒಳಗೆ ಭಗವಂತನು 'ಪರಿಪೂರ್ಣ'ನಾಗಿ ತುಂಬಿದ್ದಾನೆ ಎಂಬ ಸತ್ಯವನ್ನು ಅರಿಯದಿದ್ದರೆ, ಆತನ ಯಾವುದೇ ಧಾರ್ಮಿಕ ಕ್ರಿಯೆಗಳು ಫಲ ನೀಡುವುದಿಲ್ಲ.
ಸಾರಾಂಶ: 'ಸ್ಥಾವರ ಜಂಗಮ ಸಂಧಿ'ಯು ಬಾಹ್ಯ ಆಚರಣೆಗಳನ್ನು ಮೀರಿ, ಪ್ರತಿಯೊಂದು ಕ್ಷಣದಲ್ಲೂ ದೇವರ ಅಸ್ತಿತ್ವವನ್ನು ಗುರುತಿಸಿ, ಬದುಕಿನ ಪ್ರತಿ ಕ್ರಿಯೆಯನ್ನು ಭಗವಂತನ ಸೇವೆ ಎಂದು ಭಾವಿಸುವಂತೆ ಪ್ರೇರೇಪಿಸುತ್ತದೆ. ಬಾಹ್ಯದ ಪೂಜೆ ಮತ್ತು ಆಂತರಿಕ ಜ್ಞಾನ ಇವೆರಡರ ಸಮನ್ವಯವೇ ಜೀವನದ ಸಾರ್ಥಕತೆ ಎಂದು ಇದು ಸಾರುತ್ತದೆ.
Meaning
ಪೀಠಿಕಾ ಪದ್ಯ
ಹರಿಕಥಾಮೃತಸಾರ ಗುರುಗಳ ಕರುಣದಿಂದಾಪನಿತು ಕೇಳುವೆ |
ಪರಮ ಭಗವದ್ಭಕ್ತರು ಇದನಾದರದಿ ಕೇಳುವುದು ||
ಪದ್ಯ ೧
ಪಾದುಕೆಯ ಕಂಟಕಸಿಕ್ತ ಮೊದಲಾದವು ಅನುದಿನ ಬಾಧಿಸುವನೆ |
ಏಕಾದಶ ಇಂದ್ರಿಯಗಳಲಿ ಬಿಡದೆ ಹೃಷೀಕಪನ ಮೂರ್ತಿ ಸಾದರದಿ ನೆನೆವವನು |
ಏನಪರಾಧಗಳ ಮಾಡಿದರು ಸರಿಯೇ |
ನಿರೋಧಗೈಸವು ಮೋಕ್ಷಮಾರ್ಗಕೆ ದುರಿತ ರಾಶಿಗಳು ||೧||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಮುಳ್ಳುಗಳು ತುಂಬಿದ ಪಾದರಕ್ಷೆಯನ್ನು ಧರಿಸಿದವನಿಗೆ ದಾರಿಯಲ್ಲಿನ ಮುಳ್ಳುಗಳು ಹೇಗೆ ಬಾಧಿಸುವುದಿಲ್ಲವೋ, ಹಾಗೆಯೇ ಹನ್ನೊಂದು ಇಂದ್ರಿಯಗಳ ವ್ಯವಹಾರಗಳ ನಡುವೆಯೂ ಇಂದ್ರಿಯಗಳಿಗೆ ಒಡೆಯನಾದ ಶ್ರೀ ಹೃಷೀಕೇಶನ ದಿವ್ಯ ಮೂರ್ತಿಯನ್ನು ಸದಾ ಆದರದಿಂದ ಸ್ಮರಿಸುವ ಭಕ್ತನಿಗೆ ಲೌಕಿಕ ತಾಪಗಳು ತಟ್ಟುವುದಿಲ್ಲ. ಅಂತಹ ಜ್ಞಾನನಿಷ್ಠನು ಪ್ರಾರಬ್ಧ ವಶದಿಂದ ಎಂತಹ ತಪ್ಪುಗಳನ್ನು ಮಾಡಿದ್ದರೂ, ಅವನ ಹಿಂದಿನ ಪಾಪಗಳ ರಾಶಿಯು ಅವನ ಮೋಕ್ಷದ ಮಾರ್ಗಕ್ಕೆ ಅಡ್ಡಿಪಡಿಸಲು ಸಾಧ್ಯವಿಲ್ಲ. ಭಗವಂತನ ಸ್ಮರಣೆಯು ಅವನನ್ನು ಸದಾ ಕಾಯುತ್ತದೆ.
ಪದ್ಯ ೨
ಹಗಲು ನಂದಾದೀಪದಂದದಿ ನಿಗಮ ವೇದ್ಯನ ಪೂಜಿಸುತ |
ಕೈ ಮುಗಿದು ನಾಲ್ಕರೊಳು ಒಂದು ಪುರುಷಾರ್ಥವನು ಬೇಡದಲೇ |
ಜಗದುದರ ಕೊಟ್ಟುದನು ಭುಂಜಿಸು ಮಗ ಮಡದಿ ಪ್ರಾಣ ಇಂದ್ರಿಯ ಆತ್ಮಾದಿಗಳು |
ഭಗವಧೀನವೆಂದು ಅಡಿಗಡಿಗೆ ನೆನೆವುತಿರು ||೨||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಹಗಲಿನಲ್ಲಿಯೂ ಬೆಳಗುವ ನಂದಾದೀಪದಂತೆ ನಿರಂತರವಾಗಿ ವೇದಪ್ರತಿಪಾದ್ಯನಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ಆರಾಧಿಸಬೇಕು. ಭಗವಂತನಿಗೆ ಕೈಮುಗಿದು ಧರ್ಮ, ಅರ್ಥ, ಕಾಮ, ಮೋಕ್ಷಗಳೆಂಬ ನಾಲ್ಕು ಪುರುಷಾರ್ಥಗಳಲ್ಲಿ ಯಾವುದನ್ನೂ ಸ್ವಾರ್ಥದಿಂದ ಬೇಡದೇ, ಜಗತ್ತನ್ನೇ ತನ್ನ ಉದರದಲ್ಲಿಟ್ಟುಕೊಂಡ ಆ ಸ್ವಾಮಿಯು ದಯಪಾಲಿಸಿದ ಪ್ರಸಾದವನ್ನಷ್ಟೇ ಸಂತೋಷದಿಂದ ಅನುಭವಿಸಬೇಕು. ನಮ್ಮ ಹೆಂಡತಿ, ಮಕ್ಕಳು, ಪ್ರಾಣ, ಇಂದ್ರಿಯಗಳು ಹಾಗೂ ನಮ್ಮ ಆತ್ಮ—ಇವೆಲ್ಲವೂ ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ಭಗವಂತನ ಅಧೀನವಾಗಿವೆ ಎಂಬುದನ್ನು ಪ್ರತಿ ಹೆಜ್ಜೆಯಲ್ಲೂ ನೆನೆಯುತ್ತಿರಬೇಕು.
ಪದ್ಯ ೩
ಅಸ್ವತಂತ್ರನು ಜೀವ ಹರಿ ಸರ್ವ ಸ್ವತಂತ್ರನು ನಿತ್ಯ ಸುಖಮಯ |
ನಿ:ಸ್ವ ಬದ್ಧ ಅಲ್ಪಜ್ಞ ಶಕ್ತ ಸದುಃಖ ನಿರ್ವಿಣ್ಣ |
ಹ್ರಸ್ವ ದೇಹಿ ಸನಾಥಜೀವನು ವಿಶ್ವ ವ್ಯಾಪಕ ಕರ್ತೃ |
ಬ್ರಹ್ಮ ಸರಸ್ವತಿ ಈಶಾದಿ ಅಮರನುತ ಹರಿಯೆಂದು ಕೊಂಡಾಡು ||೩||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಜೀವನು ಎಂದಿಗೂ ಅಸ್ವತಂತ್ರನು, ಆದರೆ ಶ್ರೀಹರಿಯು ಸರ್ವತಂತ್ರ ಸ್ವತಂತ್ರನು ಮತ್ತು ನಿರಂತರ ಆನಂದಮಯನು. ಜೀವನು ಸಾಧನ ಸಂಪತ್ತಿಲ್ಲದವನು (ನಿಸ್ವ), ಸಂಸಾರದಲ್ಲಿ ಬದ್ಧನಾದವನು, ಅಲ್ಪ ಜ್ಞಾನ ಹಾಗೂ ಅಲ್ಪ ಶಕ್ತಿಯುಳ್ಳವನು, ದುಃಖ ಮತ್ತು ಬೇಸರಗಳಿಂದ ಕೂಡಿದವನು ಹಾಗೂ ಸಣ್ಣ ಶರೀರವನ್ನು ಹೊತ್ತವನು. ಆದರೆ ಜೀವರಿಗೆ ಒಡೆಯನಾದ ಹರಿಯು ವಿಶ್ವವ್ಯಾಪಿಯಾಗಿದ್ದು, ಇಡೀ ಸೃಷ್ಟಿಗೆ ಕರ್ತನಾಗಿದ್ದಾನೆ. ಚತುರ್ಮುಖ ಬ್ರಹ್ಮ, ಸರಸ್ವತಿ, ಶಿವನೇ ಮೊದಲಾದ ಸಮಸ್ತ ದೇವತೆಗಳಿಂದ ಕೊಂಡಾಡಲ್ಪಡುವ ಆ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ಸದಾ ಸ್ತುತಿಸು.
ಪದ್ಯ ೪
ಮತ್ತೆ ವಿಶ್ವಾದಿ ಎಂಟು ರೂಪ ಒಂಭತ್ತರಿಂದಲಿ ಪೆಚ್ಚಿಸಲು |
ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ರೂಪಗಳು ಅಹವು ಒಂದೊಂದೆ ಸಾಹಸ್ರ |
ಪೃಥ್ ಪೃಥಕು ನಾಡಿಗಳೊಳಗೆ ಸರ್ವೋತ್ತಮನ ತಿಳಿಯೆಂದು |
ಭೀಷ್ಮನು ಬಿತ್ತರಿಸಿದನು ಧರ್ಮ ತನಯಗೆ ಶಾಂತಿ ಪರ್ವದಲಿ ||೪||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಭಗವಂತನ ವಿಶ್ವ, ತೈಜಸ, ಪ್ರಾಜ್ಞ, ತುರೀಯ, ಆತ್ಮಾ, ಅಂತರಾತ್ಮಾ, ಪರಮಾತ್ಮಾ ಮತ್ತು ಜ್ಞಾನಾತ್ಮಾ ಎಂಬ ಎಂಟು ರೂಪಗಳನ್ನು ಒಂಬತ್ತು ಗುಣಗಳಿಂದ ಗುಣಿಸಿದಾಗ ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ರೂಪಗಳಾಗುತ್ತವೆ. ಈ ಪ್ರತಿಯೊಂದು ರೂಪವೂ ತಲಾ ಸಾವಿರದಂತೆ ವಿಸ್ತಾರಗೊಂಡು ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ರೂಪಗಳಾಗುತ್ತವೆ. ಈ ಎಲ್ಲ ರೂಪಗಳು ಶರೀರದ ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ಪ್ರತ್ಯೇಕ ನಾಡಿಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿವೆ ಎಂಬುದನ್ನು ಮಹಾಭಾರತದ ಶಾಂತಿಪರ್ವದಲ್ಲಿ ಭೀಷ್ಮಾಚಾರ್ಯರು ಧರ್ಮರಾಜನಿಗೆ ವಿಸ್ತಾರವಾಗಿ ವಿವರಿಸಿದ್ದಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೫
ಎಂಟು ಪ್ರಕೃತಿಗಳೊಳಗೆ ವಿಶ್ವಾದಿ ಎಂಟು ರೂಪದಲಿದ್ದು |
ಭಕ್ತರ ಕಂಟಕವ ಪರಿಹರಿಸುತಲಿ ಪಾಲಿಸುವ ಪ್ರತಿದಿನದಿ |
ನೆಂಟನಂದದಿ ಎಡಬಿಡದೆ ವೈಕುಂಠರಮಣನು |
ತನ್ನವರ ನಿಷ್ಕಂಟಕ ಸುಮಾರ್ಗದಲಿ ನಡೆಸುವ ದುರ್ಜನರ ಬಡಿವ ||೫||
ಕಂಟಕಸಿಕ್ತ ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಅವ್ಯಾಕೃತ ಆಕಾಶ, ಸೂತ್ರ ಮಹತ್ತತ್ವ, ಅಹಂಕಾರ ತತ್ವ ಮತ್ತು ಪಂಚತನ್ಮಾತ್ರೆಗಳೆಂಬ ಎಂಟು ಪ್ರಕೃತಿ ಅಭಿಮಾನಿ ದೇವತೆಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು ವಿಶ್ವಾದಿ ಎಂಟು ರೂಪಗಳಿಂದ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ವೈಕುಂಠನಾಥನಾದ ಆ ಹರಿಯು ತನ್ನ ಭಕ್ತರನ್ನು ಆಪತ್ತುಗಳಿಂದ ಸದಾ ಕಾಯುವ ಅತ್ಯಾಪ್ತ ನೆಂಟನಂತೆ (ಬಂಧುವಿನಂತೆ) ಎಡಬಿಡದೆ ಸಲಹುತ್ತಾನೆ. ಸಜ್ಜನರನ್ನು ಯಾವುದೇ ಮುಳ್ಳುಗಳಿಲ್ಲದ ಸನ್ಮಾರ್ಗದಲ್ಲಿ ಮುನ್ನಡೆಸುತ್ತಾ, ಅವರಿಗೆ ದ್ರೋಹ ಬಗೆಯುವ ದುರ್ಜನರನ್ನು ಶಿಕ್ಷಿಸಿ ದಂಡಿಸುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೬
ಸ್ವರಮಣನು ಶಕ್ತಿ ಆದಿ ರೂಪದಿ ಮಾನಿಗಳೊಳಗೆ ನೆಲೆಸಿದ್ದು |
ಅರವಿದೂರನು ಸ್ಥೂಲ ವಿಷಯಗಳ ಉಂಡುಣಿಪ ನಿತ್ಯ |
ಅರಿಯದಲೆ ನಾನುಂಬೆನು ಎಂಬುವ ನಿರಯಗಳ ಉಂಬುವನು |
ನಿಶ್ಚಯ ಮರಳಿ ಮರಳಿ ಭವಾಟವಿಯ ಸಂಚರಿಸಿ ಬಳಲುವನು ||೬||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಲಕ್ಷ್ಮೀರಮಣನೂ, ದೋಷದೂರನೂ ಆದ ಶ್ರೀಹರಿಯು ಶಕ್ತಿ, ಕೀರ್ತಿ, ಜಯ ಮುಂತಾದ ರೂಪಗಳಿಂದ ಆಯಾ ಅಭಿಮಾನಿ ದೇವತೆಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಅವನೇ ನಮ್ಮ ದೇಹದಲ್ಲಿದ್ದುಕೊಂಡು ಬಾಹ್ಯ ಪ್ರಪಂಚದ ಸ್ಥೂಲ ವಿಷಯ ಭೋಗಗಳನ್ನು ಉಣ್ಣುತ್ತಾನೆ ಮತ್ತು ನಮಗೂ ಉಣ್ಣಿಸುತ್ತಾನೆ. ಈ ಸತ್ಯವನ್ನರಿಯದೇ "ನಾನೇ ಉಣ್ಣುವವನು, ನಾನೇ ಭೋಗಿಸುವವನು" ಎಂದು ಅಹಂಕಾರಪಡುವ ಮಾನವನು ನರಕಲೋಕದ ದುಃಖಗಳನ್ನು ಅನುಭವಿಸಬೇಕಾಗುತ್ತದೆ. ಆತನು ಖಂಡಿತವಾಗಿಯೂ ಮರಳಿ ಮರಳಿ ಈ ಸಂಸಾರವೆಂಬ ದಟ್ಟ ಅರಣ್ಯದಲ್ಲಿ ಸುತ್ತುತ್ತಾ ಕಷ್ಟಪಡುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೭
ಸುರುಚಿರುಚಿರ ಸುಗಂಧ ಸುಚಿಯೆಂದು ಇರುತಿಹನು ಷಡ್ರಸಗಳೊಳು |
ಹನ್ನೆರಡು ರೂಪದಲಿ ಇಪ್ಪ ಶ್ರೀ ಭೂ ದುರ್ಗೆಯರ ಸಹಿತ |
ಸ್ವರಮಣನು ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ಸಮೀರನ ರೂಪದೊಳಗಿದ್ದು |
ಉರುಪರಾಕ್ರಮ ಕರ್ತೃ ಎನಿಸುವ ನಾಡಿಯೊಳಗಿದ್ದು ||೭||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಅತ್ಯಂತ ರುಚಿಕರವಾದ ಪದಾರ್ಥಗಳು ಮತ್ತು ಸುಗಂಧಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು ಶುದ್ಧನಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಆಹಾರದ ಆರು ರಸಗಳಲ್ಲಿ (ಷಡ್ರಸಗಳು) ಶ್ರೀ, ಭೂ, ದುರ್ಗಾದೇವಿಯರೊಡನೆ ಕೇಶವಾದಿ ಹನ್ನೆರಡು ರೂಪಗಳಿಂದ ಆತನು ವಿಹರಿಸುತ್ತಾನೆ. ತನ್ನದೇ ಆದ ಮಹಾನ್ ಪರಾಕ್ರಮದಿಂದ ನಮ್ಮ ದೇಹದ ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ನಾಡಿಗಳಲ್ಲಿ ಮುಖ್ಯಪ್ರಾಣದೇವರ (ಸಮೀರನ) ಎಪ್ಪತ್ತೆರಡು ಸಾವಿರ ರೂಪಗಳ ಒಳಗಿದ್ದುಕೊಂಡು, ಇಡೀ ದೇಹದ ಕ್ರಿಯೆಗಳನ್ನು ನಡೆಸುವ ಮುಖ್ಯ ಕರ್ತೃ ತಾನೇ ಆಗಿದ್ದಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೮
ಸರ್ವಂತ ಪ್ರೇರಕನಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ಎಲ್ಲ ಸನ್ನಿವೇಶಗಳಲ್ಲೂ ಸ್ಮರಿಸುವ ಮಾನವರು ಪ್ರಾರಬ್ಧ ವಶದಿಂದ ಬೇರೆ ಲೌಕಿಕ ಕೆಲಸಗಳನ್ನು ಮಾಡುತ್ತಿದ್ದರೂ, ಅವೆಲ್ಲವೂ ಭಗವಂತನ ಕೃಪೆಯಿಂದ ಪುಣ್ಯಕರ್ಮಗಳೇ ಆಗಿ ಬದಲಾಗುತ್ತವೆ; ಇದರಲ್ಲಿ ಅಣುವಷ್ಟೂ ಸಂದೇಹವಿಲ್ಲ. ಆದರೆ, ಒಳಗಿರುವ ಆ ಸ್ವಾಮಿಯನ್ನು ನೆನೆಯದೇ ಮಾಡುವ ಸ್ನಾನ, ಜಪ, ಹೋಮಗಳಾಗಲಿ ಅಥವಾ ಅನ್ನ, ವಸ್ತ್ರ, ಆನೆ, ಕುದುರೆ, ಭೂಮಿ, ಧನ-ಧಾನ್ಯಗಳ ಮಹಾದಾನಗಳಾಗಲಿ—ಅಂತಹ ಯಾವುದೇ ಧರ್ಮ ಕಾರ್ಯಗಳನ್ನು ಮಾಡಿದರೂ ಅದರಿಂದ ಯಾವ ಪರಮ ಫಲವೂ ದೊರೆಯುವುದಿಲ್ಲ.
ಪದ್ಯ ೯
ಇಷ್ಟ ಭೋಗ್ಯ ಪದಾರ್ಥದೊಳು ಶಿಪಿವಿಷ್ಟ ನಾಮದಿ ಸರ್ವ ಜೀವರ ತುಷ್ಟಿ ಬಡಿಸುವ |
ದಿನದಿನದಿ ಸಂತುಷ್ಟ ತಾನಾಗಿ |
ಕೋಷ್ಟದೊಳು ನೆಲೆಸಿದ್ದು ರಸಯಮಯ ಪುಷ್ಟಿಯೈದಿಸುತ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು |
ಪ್ರೇಷ್ಟನಾಗಿದ್ದು ಎಲ್ಲ ವಿಷಯಗಳ ಉಂಬ ತಿಳಿಸದಲೆ ||೯||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಜೀವಿಗಳು ಬಯಸುವ ಇಷ್ಟವಾದ ಭೋಗ್ಯ ಪದಾರ್ಥಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು 'ಶಿಪಿವಿಷ್ಟ' ಎಂಬ ಹೆಸರಿನಿಂದ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಆತನು ತಾನೂ ನಿತ್ಯ ತೃಪ್ತನಾಗಿದ್ದುಕೊಂಡು, ತನ್ನ ಸವಿಯ ಮೂಲಕ ಎಲ್ಲ ಜೀವಿಗಳಿಗೂ ಸಂತೋಷವನ್ನು ಉಂಟುಮಾಡುತ್ತಾನೆ. ನಮ್ಮ ಜಠರದಲ್ಲಿ (ಕೋಷ್ಟ) ಜಠರಾಗ್ನಿಯಾಗಿ ನೆಲೆಸಿ, ನಾವು ತಿಂದ ಆಹಾರದ ರಸದಿಂದ ದೇಹವನ್ನು ಪುಷ್ಟಿಗೊಳಿಸುತ್ತಾನೆ. ನಮ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯಗಳಿಗೆ ಅತ್ಯಂತ ಪ್ರಿಯನಾದವನಾಗಿ (ಪ್ರೇಷ್ಟ), ನಮಗೆ ತಿಳಿಯದಂತೆಯೇ ನಮ್ಮೊಳಗಿದ್ದು ಸಮಸ್ತ ವಿಷಯ ಭೋಗಗಳನ್ನು ಸ್ವೀಕರಿಸುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೦
ಕಾರಣಾಹ್ವಯ ಜ್ಞಾನ ಕರ್ಮ ಪ್ರೇರಕನು ತಾನಾಗಿ ಕ್ರಿಯೆಗಳ ತೋರುವನು |
ಕರ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯ ಅಧಿಪರೊಳಗೆ ನೆಲೆಸಿದ್ದು |
ಮೂರು ಗುಣಮಯ ದ್ರವ್ಯಗ ತದಾಕಾರ ತನ್ನಾಮದಲಿ ಕರೆಸುವ |
ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಜನರ ಮೋಹಿಪ ಮೋಹಕಲ್ಪಕನು ||೧೦||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಭಗವಂತನು 'ಕಾರಣ' ಎಂಬ ಹೆಸರಿನಿಂದ ಜ್ಞಾನ ಹಾಗೂ ಕರ್ಮಗಳಿಗೆ ಮುಖ್ಯ ಪ್ರೇರಕನಾಗಿದ್ದಾನೆ. ನಮ್ಮ ಕರ್ಮೇಂದ್ರಿಯಗಳ ಅಧಿಪತಿ ದೇವತೆಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದುಕೊಂಡು ಬಾಹ್ಯ ಕ್ರಿಯೆಗಳನ್ನು ವ್ಯಕ್ತಪಡಿಸುತ್ತಾನೆ. ಸತ್ತ್ವ, ರಜಸ್, ತಮಸ್ಸುಗಳೆಂಬ ಮೂರು ಗುಣಗಳಿಂದಾದ ವಸ್ತುಗಳಲ್ಲಿ ಆಯಾ ವಸ್ತುವಿನ ಆಕಾರ ಮತ್ತು ಹೆಸರಿನಿಂದಲೇ ಆತನು ಕರೆಯಿಸಿಕೊಳ್ಳುತ್ತಾನೆ. ಆದರೆ ತಾನು ಮಾತ್ರ ಯಾರಿಗೂ ಕಾಣಿಸಿಕೊಳ್ಳದೆ, ಲೌಕಿಕ ಜನರನ್ನು ತನ್ನ ಮಾಯೆಯಿಂದ ಮೋಹಗೊಳಿಸುವ ಅದ್ಭುತ ಮಾಯಾವಿ ಆತ ಆಗಿದ್ದಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೧
ದ್ರವ್ಯನು ಎನಿಸುವ ಭೂತ ಮಾತ್ರದೊಳು ಅವ್ಯಯನು |
ಕರ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು ಭವ್ಯ ಸತ್ಕ್ರಿಯನೆನಿಪ ಜ್ಞಾನ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳಗಿದ್ದು |
ಸ್ತವ್ಯಕಾರಕನು ಎನಿಸಿ ಸುಖಮಯ ಸೇವ್ಯ ಸೇವಕನು ಎನಿಸಿ ಜಗದೊಳು |
ಹವ್ಯವಾಹನನು ಅರಣಿಯೊಳಗೆ ಇಪ್ಪಂತೆ ಇರುತಿಪ್ಪ ||೧೧||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಪಂಚಭೂತಗಳು ಹಾಗೂ ಭೌತಿಕ ದ್ರವ್ಯಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನು ನಾಶರಹಿತನಾದ 'ಅವ್ಯಯ' ರೂಪದಿಂದಿದ್ದಾನೆ. ಕರ್ಮೇಂದ್ರಿಯಗಳಲ್ಲಿ ಕ್ರಿಯಾರೂಪಿಯಾಗಿಯೂ, ಜ್ಞಾನೇಂದ್ರಿಯಗಳಲ್ಲಿ ಕಲ್ಯಾಣಪ್ರದವಾದ ಸತ್ಜ್ಞಾನವಾಗಿಯೂ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಸ್ತುತಿಗೆ ಅರ್ಹನಾದ ಆ ಸುಖಮಯ ಸ್ವಾಮಿಯು ಈ ಜಗತ್ತಿನಲ್ಲಿ ಸೇವಿಸಲ್ಪಡುವ 'ಸೇವ್ಯ'ನಾಗಿಯೂ, ಸೇವೆ ಮಾಡುವ 'ಸೇವಕ'ನಾಗಿಯೂ ನಾಟಕವಾಡುತ್ತಾನೆ. ಅರಣಿ ಎಂಬ ಮರದಲ್ಲಿ ಬೆಂಕಿ (ಹವ್ಯವಾಹನ) ಕಣ್ಣಿಗೆ ಕಾಣದೆ ಅಡಗಿರುವಂತೆ, ಆತನು ಇಡೀ ಜಗತ್ತಿನಲ್ಲಿ ಅಡಗಿಕೊಂಡಿದ್ದಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೨
ಮನವೇ ಮೊದಲಾದ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳಗೆ ಅನಿಲದೇವನು ಶುಚಿಯೆನಿಸಿಕೊಂಡು |
ಅನವರತ ನೆಲೆಸಿಪ್ಪ ಶುಚಿಷತ್ ಹೋತನೆಂದೆನಿಸಿ ತನುವಿನೊಳಗಿಪ್ಪನು |
ಸದಾ ವಾಮನ ಹೃಷೀಕೇಶಾಖ್ಯ ರೂಪದಲಿ |
ಅನುಭವಕೆ ತಂದೀವ ವಿಷಯಜ ಸುಖವ ಜೀವರಿಗೆ ||೧೨||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಮನಸ್ಸು ಮೊದಲಾದ ಹನ್ನೊಂದು ಇಂದ್ರಿಯಗಳಲ್ಲಿ ಮುಖ್ಯಪ್ರಾಣದೇವರು 'ಶುಚಿ' ಎಂಬ ಹೆಸರಿನಿಂದ ನಿರಂತರವಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾರೆ. ಶರೀರದ ಯಜ್ಞದಲ್ಲಿ ಅವರು 'ಶುಚಿಷತ್' ಮತ್ತು 'ಹೋತೃ' ಎನಿಸಿಕೊಂಡಿದ್ದಾರೆ. ಅವರ ಒಳಗೆ ಭಗವಂತನು ಸದಾ 'ವಾಮನ' ಮತ್ತು 'ಹೃಷೀಕೇಶ' ಎಂಬ ರೂಪಗಳಿಂದ ಇದ್ದುಕೊಂಡು, ಇಂದ್ರಿಯಗಳ ಮೂಲಕ ಹುಟ್ಟುವ ಲೌಕಿಕ ಹಾಗೂ ಆಧ್ಯಾತ್ಮಿಕ ಸುಖಗಳನ್ನು ಜೀವರ ಯೋಗ್ಯತೆಗೆ ತಕ್ಕಂತೆ ಅನುಭವಕ್ಕೆ ತಂದುಕೊಡುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೩
ಪ್ರೇರಕ ಪ್ರೇರ್ಯರೊಳು ಪ್ರೇರ್ಯ ಪ್ರೇರಕನು ತಾನಾಗಿ |
ಹರಿ ನಿರ್ವೈರದಿಂದ ಪ್ರವರ್ತಿಸುವ ತನ್ನಾಮ ರೂಪದಲಿ |
ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಸರ್ವರೊಳು ಭಾಗೀರಥೀ ಜನಕನು |
ಕೃತ ಜಂಗಮ ಸಕಲ ವ್ಯಾಪಾರಗಳ ತಾ ಮಾಡಿ ಮಾಡಿಸಿ ನೋಡಿ ನಗುತಿಪ್ಪ ||೧೩||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಪ್ರೇರೇಪಿಸುವ ಯಜಮಾನನಲ್ಲಿಯೂ ಮತ್ತು ಪ್ರೇರೇಪಿಸಲ್ಪಡುವ ಸೇವಕನಲ್ಲಿಯೂ ಭಗವಂತನೇ ಆಯಾ ರೂಪ ಮತ್ತು ಹೆಸರುಗಳಿಂದ ಇದ್ದುಕೊಂಡು ಪ್ರೇರಕ ಹಾಗೂ ಪ್ರೇರ್ಯನಾಗುತ್ತಾನೆ. ಗಂಗೆಯನ್ನು ಹೆತ್ತ ಆ ಶ್ರೀಹರಿಯು ಯಾರ ಮೇಲೂ ವೈರವನ್ನಿಡದೆ, ಎಲ್ಲರ ಒಳಗೂ ತಾನು ಕಾಣಿಸಿಕೊಳ್ಳದೆಯೇ ನಿರಂತರವಾಗಿ ವ್ಯಾಪಾರಗಳನ್ನು ನಡೆಸುತ್ತಿದ್ದಾನೆ. ಜಗತ್ತಿನ ಸಮಸ್ತ ದೈಹಿಕ ಹಾಗೂ ಮಾನಸಿಕ ಕ್ರಿಯೆಗಳನ್ನು ತಾನೇ ಮಾಡಿ, ಇತರರಿಂದ ಮಾಡಿಸಿ, ಸಾಕ್ಷಿಯಾಗಿ ನಿಂತು ನೋಡಿ ಮುಗುಳ್ನಗುತ್ತಿರುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೪
ಹರಿಯೆ ಮುಖ್ಯ ನಿಯಾಮಕನು ಎಂದರಿದು ಪುಣ್ಯಾಪುಣ್ಯ ಹರುಷಾಹರುಷ |
ಲಾಭಾಲಾಭ ಸುಖದುಃಖಾದಿ ದ್ವಂದ್ವಗಳ |
ನಿರುತ ಅವರಂಘ್ರಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸಿ ನರಕ ಭೂ ಸ್ವರ್ಗಾಪ ವರ್ಗದಿ |
ಕರಣ ನಿಯಾಮಕನ ಸರ್ವತ್ರದಲಿ ನೆನೆವುತಿರು ||೧೪||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಶ್ರೀಹರಿಯೇ ಈ ಜಗತ್ತಿನ ಮುಖ್ಯ ನಿಯಂತ್ರಕ ಮತ್ತು ಪ್ರೇರಕ ಎಂಬುದನ್ನು ದೃಢವಾಗಿ ತಿಳಿಯಬೇಕು. ಜೀವನದಲ್ಲಿ ಎದುರಾಗುವ ಪುಣ್ಯ-ಪಾಪ, ಸಂತೋಷ-ವಿಷಾದ, ಲಾಭ-ನಷ್ಟ, ಸುಖ-ದುಃಖ ಮುಂತಾದ ಎಲ್ಲಾ ದ್ವಂದ್ವಗಳನ್ನು ನಿರಂತರವಾಗಿ ಆ ಸ್ವಾಮಿಯ ಚರಣ ಕಮಲಗಳಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸಬೇಕು. ನರಕವಿರಲಿ, ಭೂಮಿಯಿರಲಿ, ಸ್ವರ್ಗವಿರಲಿ ಅಥವಾ ಮೋಕ್ಷವಿರಲಿ—ನಾವು ಎಲ್ಲೇ ಇದ್ದರೂ ನಮ್ಮ ಇಂದ್ರಿಯಗಳನ್ನು ಮುನ್ನಡೆಸುವ ಆ ಪ್ರಭುವನ್ನು ಸದಾ ಎಲ್ಲೆಡೆಯೂ ಸ್ಮರಿಸುತ್ತಿರಬೇಕು.
ಪದ್ಯ ೧೫
ಮಾಣವಕ ತತ್ಫಲಗಳ ಅನುಸಂಧಾನವಿಲ್ಲದೆ |
ಕರ್ಮಗಳ ಸ್ವ ಇಚ್ಚಾನುಸಾರದಿ ಮಾಡಿ ಮೋದಿಸುವಂತೆ |
ಪ್ರತಿದಿನದಿ ಜ್ಞಾನ ಪೂರ್ವಕ ವಿಧಿ ನಿಷೇಧಗಳು ಏನು ನೋಡದೆ ಮಾಡು |
ಕರ್ಮ ಪ್ರಧಾನ ಪುರುಷೇಶನಲಿ ಭಕುತಿಯ ಮಾಡು ಕೊಂಡಾಡು ||೧೫||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಚಿಕ್ಕ ಬಾಲಕನು ತಾನು ಮಾಡುವ ಆಟಗಳ ಫಲದ ಯೋಚನೆ ಇಲ್ಲದೆ, ಕೇವಲ ಸಂತೋಷಕ್ಕಾಗಿ ತನ್ನಿಚ್ಛೆಯಂತೆ ಆಟವಾಡಿ ನಲಿಯುವಂತೆ ಭಕ್ತನು ಬಾಳಬೇಕು. ಶಾಸ್ತ್ರದ ವಿಧಿ-ನಿಷೇಧಗಳ ಕ್ಲೇಶಕ್ಕೆ ಅತಿಯಾಗಿ ಹೆದರದೆ, ದಿನನಿತ್ಯದ ಕರ್ಮಗಳನ್ನು ಭಗವತ್ ಜ್ಞಾನಪೂರ್ವಕವಾಗಿ, ಭಗವಂತನ ಪ್ರೀತಿಗಾಗಿ ನಿರಾಸಕ್ತಿಯಿಂದ ಆಚರಿಸಬೇಕು. ಕರ್ಮಗಳಿಗೆ ಒಡೆಯನೂ ಮತ್ತು ಪುರುಷೋತ್ತಮನೂ ಆದ ಆ ಪರಮಾತ್ಮನಲ್ಲಿ ಅನನ್ಯ ಭಕ್ತಿಯನ್ನು ಮಾಡುತ್ತಾ ಆತನನ್ನು ಕೊಂಡಾಡಬೇಕು.
ಪದ್ಯ ೧೬
ಹಾನಿ ವೃದ್ಧಿ ಜಯಾಪಜಯಗಳು ಏನು ಕೊಟ್ಟುದ ಭುಂಜಿಸುತ |
ಲಕ್ಷ್ಮೀ ನಿವಾಸನ ಕರುಣವನೆ ಸಂಪಾದಿಸು ಅನುದಿನದಿ |
ಜ್ಞಾನ ಸುಖಮಯ ತನ್ನವರ ಪರಮ ಅನುರಾಗದಿ ಸಂತೈಪ |
ದೇಹಾನುಬಂಧಿಗಳಂತೆ ಒಳಹೊರಗಿದ್ದು ಕರುಣಾಳು ||೧೬||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಜೀವನದಲ್ಲಿ ಬರುವ ನಷ್ಟ-ಲಾಭ, ಜಯ-ಅಪಜಯಗಳ ನಡುವೆ ಭಗವಂತನು ನಮಗೆ ಏನನ್ನು ನೀಡಿದ್ದಾನೋ ಅದನ್ನೇ ಪ್ರಸಾದ ಬುದ್ಧಿಯಿಂದ ಸ್ವೀಕರಿಸಬೇಕು. ಪ್ರತಿದಿನವೂ ಲಕ್ಷ್ಮೀಪತಿಯಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯ ಕೃಪೆಯನ್ನು ಗಳಿಸುವುದೊಂದನ್ನೇ ಮುಖ್ಯ ಗುರಿಯಾಗಿಸಿಕೊಳ್ಳಬೇಕು. ಜ್ಞಾನ ಮತ್ತು ಆನಂದ ಸ್ವರೂಪನಾದ ಆ ಪರಮ ದಯಾಳು ಸ್ವಾಮಿಯು, ನಮ್ಮ ಲೌಕಿಕ ಬಂಧು-ಮಿತ್ರರಿಗಿಂತಲೂ ಮಿಗಿಲಾಗಿ ನಮ್ಮ ಶರೀರದ ಒಳಗೆ ಮತ್ತು ಹೊರಗೆ ಇದ್ದುಕೊಂಡು, ತನ್ನವರನ್ನು ಅತ್ಯಂತ ಪ್ರೀತಿಯಿಂದ ಸದಾ ಸಲಹುತ್ತಿರುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೭
ಆ ಪರಮ ಸಕಲ ಇಂದ್ರಿಯಗಳೊಳು ವ್ಯಾಪಕನು ತಾನಾಗಿ |
ವಿಷಯವ ತಾ ಪರಿಗ್ರಹಿಸುವನು ತಿಳಿಸದೆ ಸರ್ವಜೀವರೊಳು |
ಪಾಪ ರಹಿತ ಪುರಾಣ ಪುರುಷ ಸಮೀಪದಲಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದು |
ನಾನಾ ರೂಪಕ ಧಾರಕ ತೋರಿಕೊಳ್ಳದೆ ಕರ್ಮಗಳ ಮಾಳ್ಪ ||೧೭||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಆ ಪರಮಪುರುಷನು ಎಲ್ಲ ಜೀವಿಗಳ ಪ್ರತಿಯೊಂದು ಇಂದ್ರಿಯದಲ್ಲೂ ತಾನೇ ವ್ಯಾಪ್ತನಾಗಿದ್ದಾನೆ. ಜೀವಿಗಳಿಗೆ ತಿಳಿಯದಂತೆ ಅವರೊಳಗಿದ್ದುಕೊಂಡು ಶಬ್ದ, ಸ್ಪರ್ಶ, ರೂಪ, ರಸ, ಗಂಧಗಳೆಂಬ ವಿಷಯಗಳನ್ನು ತಾನೇ ಸ್ವೀಕರಿಸುತ್ತಾನೆ. ಯಾವ ಪಾಪಗಳೂ ತಟ್ಟದ ಆ ಪುರಾಣಪುರುಷನು ನಮಗೆ ಅತ್ಯಂತ ಸಮೀಪದಲ್ಲಿಯೇ (ಹೃದಯದಲ್ಲಿ) ನೆಲೆಸಿದ್ದಾನೆ. ಆತನು ಅನಂತ ರೂಪಗಳನ್ನು ಧರಿಸಿದ್ದರೂ, ಲೌಕಿಕ ಕಣ್ಣುಗಳಿಗೆ ತಾನು ಕಾಣಿಸಿಕೊಳ್ಳದೆಯೇ ನಮ್ಮ ಮೂಲಕ ಸಕಲ ಕರ್ಮಗಳನ್ನು ಮಾಡಿಸುತ್ತಿರುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೧೮
ಖೇಚರರು ಭೂಚರರು ವಾರಿ ನಿಶಾಚರರೊಳಿದ್ದು ಅವರ ಕರ್ಮಗಳ |
ಆಚರಿಸುವನು ಘನ ಮಹಿಮ ಪರಮ ಅಲ್ಪನೋಪಾದಿ |
ಗೋಚರಿಸು ಬಹು ಪ್ರಕಾರ ಆಲೋಚನೆಯ ಮಾಡಿದರು ಮನಸಿಗೆ |
ಕೀಚಕಾರಿ ಪ್ರೀಯ ಕವಿಜನಗೇಯ ಮಹರಾಯ ||೧೮||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಆಕಾಶದಲ್ಲಿ ಹಾರುವ ಪಕ್ಷಿಗಳು, ಭೂಮಿಯ ಮೇಲಿರುವ ಮನುಷ್ಯ-ಪ್ರಾಣಿಗಳು, ನೀರಿನಲ್ಲಿರುವ ಜಲಚರಗಳು ಹಾಗೂ ರಾಕ್ಷಸರ ಒಳಗೂ ಇದ್ದುಕೊಂಡು ಅವರವರ ಯೋಗ್ಯತೆಗೆ ತಕ್ಕ ಕರ್ಮಗಳನ್ನು ಆ ಘನಮಹಿಮನೇ ನಡೆಸಿಕೊಡುತ್ತಾನೆ. ಇಷ್ಟು ದೊಡ್ಡ ಬ್ರಹ್ಮಾಂಡದ ಒಡೆಯನಾಗಿದ್ದರೂ ಆಯಾ ಜೀವಿಗಳ ಒಳಗೆ ತೀರಾ ಸಣ್ಣವನಂತೆ (ಅಲ್ಪನಂತೆ) ಅಡಗಿರುತ್ತಾನೆ. ಭೀಮನಿಗೆ (ಕೀಚಕನನ್ನು ಕೊಂದವನಿಗೆ) ಪ್ರಿಯನಾದ, ಜ್ಞಾನಿಗಳಿಂದ ಕೊಂಡಾಡಲ್ಪಡುವ ಆ ಮಹಾರಾಯನನ್ನು ನಾವು ಎಷ್ಟು ಬಗೆಯಾಗಿ ಆಲೋಚನೆ ಮಾಡಿದರೂ ನಮ್ಮ ಪ್ರಾಕೃತ ಮನಸ್ಸಿಗೆ ಆತನು ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ಸಿಗುವುದಿಲ್ಲ.
ಪದ್ಯ ೧೯
ಒಂದೇ ಗೋತ್ರ ಪ್ರವರ ಸಂಧ್ಯಾವಂದನೆಗಳು ಮಾಡಿ |
ಪ್ರಾಂತಕೆ ತಂದೆ ತನಯರು ಬೇರೆ ತಮ್ಮಯ ಪೆಸರುಗೊಂಬoತೆ |
ಒಂದೇ ದೇಹದೊಳಿದ್ದು ನಿಂದ್ಯಾನಿಂದ್ಯ ಕರ್ಮವ ಮಾಡಿ ಮಾಡಿಸಿ |
ಇಂದಿರೇಶನು ಸರ್ವಜೀವರೊಳು ಈಶನೆನಿಸುವನು ||೧೯||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಒಂದೇ ವಂಶ, ಒಂದೇ ಗೋತ್ರ ಹಾಗೂ ಒಂದೇ ರೀತಿಯ ಸಂಧ್ಯಾವಂದನೆಗಳನ್ನು ಮಾಡುವ ತಂದೆ ಮತ್ತು ಮಗ ಕೊನೆಗೆ ಹೇಗೆ ಪ್ರತ್ಯೇಕ ವ್ಯಕ್ತಿಗಳಾಗಿ ತಮ್ಮ ತಮ್ಮ ಹೆಸರಿನಿಂದಲೇ ಗುರುತಿಸಿಕೊಳ್ಳುತ್ತಾರೋ, ಹಾಗೆಯೇ ಭಗವಂತ ಮತ್ತು ಜೀವ ಇಬ್ಬರೂ ಒಂದೇ ಶರೀರದಲ್ಲಿದ್ದರೂ ಭಿನ್ನರಾಗಿದ್ದಾರೆ. ಒಂದೇ ದೇಹದಲ್ಲಿದ್ದುಕೊಂಡು ಒಳ್ಳೆಯ (ಅನಿಂದ್ಯ) ಮತ್ತು ಕೆಟ್ಟ (ನಿಂದ್ಯ) ಕರ್ಮಗಳನ್ನು ಜೀವರ ಯೋಗ್ಯತೆಯಂತೆ ತಾನೇ ಮಾಡಿ ಮತ್ತು ಮಾಡಿಸುತ್ತಿದ್ದರೂ, ಇಂದಿರೇಶನಾದ ಹರಿಗೆ ಯಾವುದೇ ದೋಷ ತಟ್ಟುವುದಿಲ್ಲ; ಆತನು ಸದಾ ಎಲ್ಲರ ಒಳಗಿರುವ ಸರ್ವೋತ್ತಮ ನಿಯಾಮಕನಾಗಿದ್ದಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೨೦
ಕಿಟ್ಟಗಟ್ಟಿದ ಲೋಹ ಪಾವಕ ಸುತ್ತು ವಿಂಗಡ ಮಾಡುವಂತೆ |
ಘರಟ್ಟ ವ್ರೀಹಿಗಳು ಇಪ್ಪ ತಂಡುಲ ಕಡೆಗೆ ತೆಗೆವಂತೆ |
ವಿಠಲಾ ಎಂದೊಮ್ಮೆ ಮೈಮರೆದು ಅಟ್ಟಹಾಸದಿ ಕರೆಯೆ |
ದುರಿತಗಳು ಅಟ್ಟುಳಿಯ ಬಿಡಿಸೆವನ ತನ್ನೊಳಗಿಟ್ಟು ಸಲಹುವನು ||೨೦||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಕಮ್ಮಾರನು ಬೆಂಕಿಯಲ್ಲಿ ಕಾಯಿಸಿ ಸುತ್ತಿಗೆಯಿಂದ ಬಡಿದು ಕಬ್ಬಿಣದ ಮಲವನ್ನು (ಕಿಟ್ಟ) ಹೇಗೆ ಬೇರ್ಪಡಿಸುತ್ತಾನೋ, ಅಥವಾ ಬೀಸುವ ಕಲ್ಲಿನಲ್ಲಿ (ಘರಟ್ಟ) ಭತ್ತವನ್ನು ಹಾಕಿ ಬೀಸಿದಾಗ ಉಮಿ ಬೇರೆಯಾಗಿ ಶುದ್ಧವಾದ ಅಕ್ಕಿ (ತಂಡುಲ) ಹೇಗೆ ಹೊರಬರುತ್ತದೋ, ಹಾಗೆಯೇ ಒಬ್ಬ ಭಕ್ತನು "ವಿಠಲಾ!" ಎಂದು ಒಮ್ಮೆ ಮೈಮರೆತು ಭಕ್ತಿಯ ಆವೇಶದಿಂದ ಗಟ್ಟಿಯಾಗಿ ಕೂಗಿ ಕರೆದರೆ ಸಾಕು; ಭಗವಂತನು ಅವನ ಪಾಪಗಳ ರಾಶಿಯನ್ನು ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ನಾಶಪಡಿಸಿ, ಸಂಸಾರದ ಹಿಂಸೆಯಿಂದ ಬಿಡುಗಡೆಗೊಳಿಸಿ, ತನ್ನ ಆಶ್ರಯದಲ್ಲಿಟ್ಟುಕೊಂಡು ರಕ್ಷಿಸುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೨೧
ಜಲಧಿಯೊಳಗೆ ಸ್ವೇಚ್ಚಾನುಸಾರದಿ ಜಲಚರ ಪ್ರಾಣಿಗಳು |
ತತ್ತತ್ ಸ್ಥಳಗಳಲಿ ಸಂತೋಷಪಡುತಲಿ ಸಂಚರಿಸುವಂತೆ |
ನಲ್ಲಿನ ನಾಭನೊಳು ಅಬ್ಜ ಭವ ಮುಪ್ಪೊಳಲ ಉರಿಗಮೈಗಣ್ಣ ಮೊದಲಾದ |
ಹಲವು ಜೀವರಗಣವು ವರಿಸುತಿಹುದು ನಿತ್ಯದಲಿ ||೨೧||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ವಿಶಾಲವಾದ ಮಹಾಸಮುದ್ರದ (ಜಲಧಿ) ಒಳಗೆ ಮೀನು ಮುಂತಾದ ಜಲಚರ ಪ್ರಾಣಿಗಳು ತಮಗೆ ಇಷ್ಟಬಂದಂತೆ, ತಮ್ಮ ತಮ್ಮ ಸ್ಥಾನಗಳಲ್ಲಿ ಸಂತೋಷದಿಂದ ಹೇಗೆ ಈಜಾಡಿಕೊಂಡಿರುತ್ತವೆಯೋ, ಹಾಗೆಯೇ ಕಮಲನಾಭನಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯ ಬೃಹತ್ ಶರೀರದ ಒಳಗಡೆ ಬ್ರಹ್ಮದೇವ (ಅಬ್ಜಭವ), ಮೂರು ಪುರಗಳನ್ನು ಸುಟ್ಟ ಶಿವ (ಮುಪ್ಪೊಳಲ ಉರಿಗ), ಸಹಸ್ರಾಕ್ಷನಾದ ಇಂದ್ರ (ಮೈಗಣ್ಣ) ಮೊದಲಾದ ಸಮಸ್ತ ದೇವತೆಗಳು ಹಾಗೂ ಇಡೀ ಜೀವರಾಶಿಗಳು ನಿರಂತರವಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದುಕೊಂಡು ಆನಂದದಿಂದ ಜೀವಿಸುತ್ತಿದ್ದಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೨೨
ವಾಸುದೇವನು ಒಳಹೊರಗೆ ಅವಕಾಶದನು ತಾನಾಗಿ |
ಬಿಂಬ ಪ್ರಕಾಶಿಸುವ ತದ್ರೂಪ ತನ್ನಾಮದಲಿ ಸರ್ವತ್ರ |
ಈ ಸಮನ್ವಯವೆಂದೆನಿಪ ಸದುಪಾಸನವಗೈವವನು |
ಮೋಕ್ಷ ಅನ್ವೇಷಿಗಳೊಳುತ್ತಮನು ಜೀವನ್ಮುಕ್ತನ ಅವನಿಯೊಳು ||೨೨||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ವಾಸುದೇವ ನಾಮಕನಾದ ಪರಮಾತ್ಮನು ಜಗತ್ತಿನ ಒಳಗೂ ಮತ್ತು ಹೊರಗೂ ಎಲ್ಲ ಕಡೆಗಳಲ್ಲೂ ತಾನೇ ಜಾಗವನ್ನು (ಅವಕಾಶವನ್ನು) ಕೊಟ್ಟಿದ್ದಾನೆ. ಎಲ್ಲ ವಸ್ತುಗಳ ಆಕಾರ ಮತ್ತು ಹೆಸರಿನಲ್ಲಿ ಆ ಬಿಂಬಮೂರ್ತಿಯೇ ಸರ್ವತ್ರ ಪ್ರಕಾಶಿಸುತ್ತಿದ್ದಾನೆ. ಎಲ್ಲದರಲ್ಲೂ ಭಗವಂತನ ರೂಪ ಮತ್ತು ನಾಮಗಳ ಸಮನ್ವಯವನ್ನು ಕಂಡು ಯಾರು ನಿರಂತರವಾಗಿ ಈ ಶ್ರೇಷ್ಠವಾದ ಉಪಾಸನೆಯನ್ನು ಮಾಡುತ್ತಾರೋ, ಅಂತಹವರು ಮೋಕ್ಷವನ್ನು ಬಯಸುವ ಸಾಧಕರಲ್ಲಿಯೇ ಅತ್ಯಂತ ಉತ್ತಮರು ಮತ್ತು ಅವರು ಈ ಭೂಮಿಯ ಮೇಲೆಯೇ ಜೀವನ್ಮುಕ್ತರೆನಿಸಿಕೊಳ್ಳುತ್ತಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೨೩
ಭೋಗ್ಯ ವಸ್ತುಗಳೊಳಗೆ ಯೋಗ್ಯಾಯೋಗ್ಯ ರಸಗಳನರಿತು |
ಯೋಗ್ಯಾಯೋಗ್ಯರಲಿ ನೆಲೆಸಿಪ್ಪ ಹರಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸು ಅನುದಿನದಿ |
ಭಾಗ್ಯ ಬಡತನ ಬರಲು ಹಿಗ್ಗದೆ ಕುಗ್ಗಿ ಸೊರಗದೆ |
ಸದ್ಭಕ್ತಿ ವೈರಾಗ್ಯಗಳನೆ ಮಾಡು ನೀ ನಿರ್ಭಾಗ್ಯನೆನಿಸದಲೆ ||೨೩||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ನಾವು ಉಣ್ಣುವ ಭೋಗ್ಯ ವಸ್ತುಗಳಲ್ಲಿರುವ ಒಳ್ಳೆಯ ಮತ್ತು ಕೆಟ್ಟ (ಯೋಗ್ಯ-ಅಯೋಗ್ಯ) ರಸಗಳ ತರತಮವನ್ನು ಅರಿತು, ಅವುಗಳ ಅಭಿಮಾನಿ ದೇವತೆಗಳಲ್ಲಿ ನೆಲೆಸಿರುವ ಶ್ರೀಹರಿಗೆ ಎಲ್ಲವನ್ನೂ ಪ್ರತಿದಿನವೂ ಸಮರ್ಪಿಸಬೇಕು. ಜೀವನದಲ್ಲಿ ಮಹಾ ಭಾಗ್ಯವೇ ಬರಲಿ ಅಥವಾ ಕಡು ಬಡತನವೇ ಬರಲಿ, ಅದಕ್ಕೆ ಹಿಗ್ಗದೆ ಅಥವಾ ದುಃಖದಿಂದ ಕುಗ್ಗಿ ಹೋಗದೆ ಸಮಚಿತ್ತನಾಗಿರಬೇಕು. ದೇವನಲ್ಲಿ ಸದ್ಭಕ್ತಿಯನ್ನು, ಪ್ರಪಂಚದಲ್ಲಿ ವೈರಾಗ್ಯವನ್ನು ಬೆಳೆಸಿಕೊಂಡು ಬಾಳಬೇಕು; ಭಗವಂತನ ಸ್ಮರಣೆ ಬಿಟ್ಟು ನೀನು ನಿಜವಾದ ನಿರ್ಭಾಗ್ಯನಾಗಬೇಡ.
ಪದ್ಯ ೨೪
ಸ್ಥಳ ಜಲಾದ್ರಿಗಳಲ್ಲಿ ಜನಿಸುವ ಫಲ ಸುಪುಷ್ಪಜ ಗಂಧರಸ |
ಶ್ರೀ ತುಳಸಿ ಮೊದಲಾದ ಅಖಿಳ ಪೂಜಾ ಸಾಧನ ಪದಾರ್ಥ |
ಹಲವು ಬಗೆಯಿಂದ ಅರ್ಪಿಸುತ ಬಾಂಬೊಳೆಯ ಜನಕಗೆ |
ನಿತ್ಯಾನಿತ್ಯದಿ ತಿಳಿವುದಿದು ವ್ಯತಿರೇಕ ಪೂಜೆಗಳೆಂದು ಕೋವಿದರು ||೨೪||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಭೂಮಿ, ನೀರು, ಬೆಟ್ಟ-ಗುಡ್ಡಗಳಲ್ಲಿ ಸಿಗುವ ಹಣ್ಣುಗಳು, ಸುಂದರವಾದ ಹೂವುಗಳು, ಸುಗಂಧ ದ್ರವ್ಯಗಳು ಹಾಗೂ ಪವಿತ್ರವಾದ ಶ್ರೀ ತುಳಸಿಯೇ ಮೊದಲಾದ ಪೂಜೆಯ ಸಮಸ್ತ ಸಾತ್ತ್ವಿಕ ಸಾಮಗ್ರಿಗಳನ್ನು ತಂದು, ಆಕಾಶಗಂಗೆಯ ತಂದೆಯಾದ (ಬಾಂಬೊಳೆಯ ಜನಕ) ಶ್ರೀಹರಿಗೆ ಭಕ್ತಿಯ ಹಲವು ವಿಧಗಳಿಂದ ಅರ್ಪಿಸಬೇಕು. ಹೊರಗಿನ ದ್ರವ್ಯಗಳನ್ನು ತಂದು ಭಗವಂತನಿಗೆ ಸಮರ್ಪಿಸುವ ಈ ಬಾಹ್ಯ ಆರಾಧನಾ ಕ್ರಮವನ್ನು ಜ್ಞಾನಿಗಳು (ಕೋವಿದರು) 'ವ್ಯತಿರೇಕ ಪೂಜೆ' ಎಂದು ಕರೆಯುತ್ತಾರೆ ಎಂಬುದನ್ನು ಅರಿತುಕೋ.
ಪದ್ಯ ೨೫
ಶ್ರೀಕರನ ಸರ್ವತ್ರದಲಿ ಅವಲೋಕಿಸುತ ಗುಣ ರೂಪ ಕ್ರಿಯ |
ವ್ಯತಿರೇಕ ತಿಳಿಯದಲೆ ಅನ್ವಯಿಸು ಬಿಂಬನಲಿ ಮರೆಯದಲೆ |
ಸ್ವೀಕರಿಸುವನು ಕರುಣದಿಂದ ನಿರಾಕರಿಸದೆ ಕೃಪಾಳು |
ಭಕ್ತರ ಶೋಕಗಳ ಪರಿಹರಿಸಿ ಸುಖವಿತ್ತು ಅನವರತ ಪೊರೆವ ||೨೫||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಸಂಪತ್ತನ್ನು ನೀಡುವ (ಶ್ರೀಕರ) ಆ ಭಗವಂತನನ್ನು ಜಗತ್ತಿನ ಎಲ್ಲ ವಸ್ತುಗಳಲ್ಲೂ ಕಾಣಬೇಕು. ಆಯಾ ವಸ್ತುಗಳ ಗುಣ, ರೂಪ ಮತ್ತು ಕ್ರಿಯೆಗಳು ಭಗವಂತನಿಗಿಂತ ಭಿನ್ನವಲ್ಲ ಎಂದು ಭಾವಿಸಿ, ಎಲ್ಲವನ್ನೂ ನಮ್ಮೊಳಗಿರುವ ಬಿಂಬಮೂರ್ತಿಯಾದ ಶ್ರೀಹರಿಗೇ ಮರೆಯದೆ ಅನ್ವಯಿಸಬೇಕು (ಸಮರ್ಪಿಸಬೇಕು). ಅತ್ಯಂತ ಕೃಪಾಳುವಾದ ಆ ಸ್ವಾಮಿಯು ನಮ್ಮ ಈ ಆಂತರಿಕ ಪೂಜೆಯನ್ನು ತಳ್ಳಿಹಾಕದೆ ಕರುಣೆಯಿಂದ ಸ್ವೀಕರಿಸುತ್ತಾನೆ. ತನ್ನ ಭಕ್ತರ ಸಮಸ್ತ ದುಃಖಗಳನ್ನು (ಶೋಕಗಳನ್ನು) ದೂರಮಾಡಿ, ದಿವ್ಯ ಸುಖವನ್ನು ಕರುಣಿಸಿ ಸದಾ ರಕ್ಷಿಸುತ್ತಾನೆ. ಇದನ್ನು ಜ್ಞಾನಿಗಳು 'ಅನ್ವಯ ಪೂಜೆ' ಎನ್ನುತ್ತಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೨೬
ಇನಿತು ವ್ಯತಿರೇಕ ಅನ್ವಯಗಳು ಎಂದೆನಿಪ ಪೂಜಾ ವಿಧಿಗಳನೆ ತಿಳಿದು |
ಅನಿಮಿಷ ಈಶನ ತೃಪ್ತಿ ಪಡಿಸುತಲಿರು ನಿರಂತರದಿ |
ಘನ ಮಹಿಮ ಕೈಕೊಂಡು ಸ್ಥಿತಿ ಮೃತಿ ಜನುಮಗಳ ಪರಿಹರಿಸಿ |
ಸೇವಕ ಜನರೊಳಿಟ್ಟು ಆನಂದ ಪಡಿಸುವ ಭಕ್ತವತ್ಸಲನು ||೨೬||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಈ ರೀತಿಯಾಗಿ ಹೇಳಲ್ಪಟ್ಟ 'ವ್ಯತಿರೇಕ ಪೂಜೆ' (ಬಾಹ್ಯ ಪೂಜೆ) ಮತ್ತು 'ಅನ್ವಯ ಪೂಜೆ' (ಆಂತರಿಕ ಮಾನಸಿಕ ಪೂಜೆ) ಎಂಬ ಎರಡೂ ವಿಧದ ಆರಾಧನಾ ಕ್ರಮಗಳನ್ನು ಚೆನ್ನಾಗಿ ತಿಳಿದುಕೊಂಡು, ದೇವತೆಗಳ ಒಡೆಯನಾದ ಆ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ನಿರಂತರವಾಗಿ ತೃಪ್ತಿಪಡಿಸುತ್ತಿರಬೇಕು. ಆ ಘನಮಹಿಮನು ನಮ್ಮ ಪೂಜೆಯನ್ನು ಸ್ವೀಕರಿಸಿ, ನಮಗೆ ಸಾಂಸಾರಿಕವಾಗಿ ಬರುವ ಜನನ, ಮರಣ ಹಾಗೂ ಸ್ಥಿತಿಗಳ ಚಕ್ರವನ್ನು ತಪ್ಪಿಸುತ್ತಾನೆ. ಕೊನೆಗೆ ತನ್ನ ನಿತ್ಯ ಸೇವಕರ ಗುಂಪಿನಲ್ಲಿ ನಮ್ಮನ್ನು ಸೇರಿಸಿ, ಪರಮಾನಂದವನ್ನು ಕರುಣಿಸುವ ನಿಜವಾದ ಭಕ್ತವತ್ಸಲ ಆತ ನಾಗಿದ್ದಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೨೭
ಜಲಜನಾಭನಿಗೆ ಎರಡು ಪ್ರತಿಮೆಗಳು ಇಳೆಯೊಳಗೆ ಜಡ ಚೇತನಾತ್ಮಕ |
ಚಲದೊಳು ಇರ್ಬಗೆ ಸ್ತ್ರೀ ಪುರುಷ ಭೇದದಲಿ ಜಡದೊಳಗೆ ತಿಳಿವುದು ಆಹಿತ ಪ್ರತಿಮೆ |
ಸಹಜ ಆಚಲಗಳು ಎಂದು ಇರ್ಬಗೆ ಪ್ರತೀಕದಿ |
ಲಲಿತ ಪಂಚತ್ರಯ ಸುಗೋಳಕವ ಅರಿತು ಭಜಿಸುತಿರು ||೨೭||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಕಮಲನಾಭನಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯನ್ನು ಆರಾಧಿಸಲು ಈ ಭೂಮಿಯ ಮೇಲೆ ಎರಡು ರೀತಿಯ ಪ್ರತಿಮೆಗಳಿವೆ; ಒಂದು ಜಡ (ಜೀವವಿಲ್ಲದ್ದು), ಇನ್ನೊಂದು ಚೇತನ (ಜೀವವುಳ್ಳದ್ದು). ಚೇತನ ಪ್ರತಿಮೆಯಲ್ಲಿ ಸ್ತ್ರೀ ಮತ್ತು ಪುರುಷ ಎಂಬ ಎರಡು ಭೇದಗಳಿವೆ. ಇನ್ನು ಜಡ ಪ್ರತಿಮೆಯಲ್ಲಿ ಮನುಷ್ಯರು ಮಂತ್ರಾವಾಹನೆ ಮಾಡಿ ಪೂಜಿಸುವ ಶಾಲಿಗ್ರಾಮ, ವಿಗ್ರಹಗಳು (ಆಹಿತ ಪ್ರತಿಮೆ) ಮತ್ತು ನಿಸರ್ಗದಲ್ಲಿ ತಾವಾಗಿಯೇ ಇರುವ ನದಿ, ಪರ್ವತಗಳು (ಸಹಜ ಆಚಲಗಳು) ಎಂದು ಎರಡು ವಿಧಗಳಿವೆ. ನಮ್ಮ ಶರೀರದಲ್ಲಿರುವ ಪಂಚ ಜ್ಞಾನೇಂದ್ರಿಯ, ಪಂಚ ಕರ್ಮೇಂದ್ರಿಯ, ಪಂಚ ಮಹಾಭೂತಗಳೆಂಬ ಹದಿನೈದು (ಪಂಚತ್ರಯ) ಗೋಳಕಗಳಲ್ಲಿ ಭಗವಂತನನ್ನು ಕಂಡು ನಿರಂತರ ಭಜಿಸಬೇಕು.
ಪದ್ಯ ೨೮
ವಾರಿಜಾಸನ ವಾಯುವೀಂದ್ರ ಉಮಾರಮಣ ನಾಕೇಶ ಸಮರ ಅಹಂಕಾರಿಕ |
ಪ್ರಾಣಾದಿಗಳು ಪುರುಷರ ಕಳೇವರದಿ |
ತೋರಿಕೊಳದೆ ಅನಿರುದ್ಧ ದೋಷ ವಿದೂರ ನಾರಾಯಣನ ರೂಪ |
ಶರೀರಮಾನಿಗಳು ಆಗಿ ಭಜಿಸುತ ಸುಖವ ಕೊಡುತಿಹರು ||೨೮||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಪುರುಷರ ಶರೀರದಲ್ಲಿ ಬ್ರಹ್ಮದೇವ (ವಾರಿಜಾಸನ), ಮುಖ್ಯಪ್ರಾಣದೇವರು (ವಾಯು), ರುದ್ರದೇವರು (ಉಮಾರಮಣ), ಇಂದ್ರದೇವ (ನಾಕೇಶ) ಹಾಗೂ ಅಹಂಕಾರಿಕ ಪ್ರಾಣನೇ ಮೊದಲಾದ ದೇವತೆಗಳು ತಮಗೆ ತಿಳಿಯದಂತೆ ಅಭಿಮಾನಿಗಳಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾರೆ. ಅವರು ತಮ್ಮ ಒಳಗಿರುವ ದೋಷರಹಿತನಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯ ಅನಿರುದ್ಧ ಮತ್ತು ನಾರಾಯಣ ರೂಪಗಳನ್ನು ರಾತ್ರಿ-ಹಗಲು ಉಪಾಸನೆ ಮಾಡುತ್ತಾ, ಆ ಪುರುಷರ ಶರೀರಕ್ಕೆ ಅಗತ್ಯವಾದ ಸುಖ-ಚೇತನಗಳನ್ನು ನೀಡುತ್ತಿರುತ್ತಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೨೯
ಸಿರಿ ಸರಸ್ವತಿ ಭಾರತೀ ಸೌಪರಣೀ ವಾರುಣಿ ಪಾರ್ವತೀ ಮುಖರು ಇರುತಿಹರು |
ಸ್ತ್ರೀಯರೊಳಗೆ ಅಬಿಮಾನಿಗಳು ತಾವೆನಿಸಿ |
ಅರುಣ ವರ್ಣ ನಿಭಾಂಗ ಶ್ರೀ ಸಂಕರುಷಣ ಪ್ರದ್ಯುಮ್ನ ರೂಪಗಳ |
ಇರುಳು ಹಗಲು ಉಪಾಸನವ ಗೈವುತಲೆ ಮೋದಿಪರು ||೨೯||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಅದೇ ರೀತಿ ಸ್ತ್ರೀಯರ ಶರೀರದಲ್ಲಿ ಮಹಾಲಕ್ಷ್ಮಿ (ಸಿರಿ), ಸರಸ್ವತೀದೇವಿ, ಭಾರತೀದೇವಿ, ಗರುಡಪತ್ನಿಯಾದ ಸೌಪರಣೀದೇವಿ, ವಾರುಣೀದೇವಿ ಹಾಗೂ ಪಾರ್ವತೀದೇವಿಯೇ ಮೊದಲಾದ ಸ್ತ್ರೀ ದೇವತೆಗಳು ಅಭಿಮಾನಿಗಳಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾರೆ. ಇವರೆಲ್ಲರೂ ತಮ್ಮ ಒಳಗಿರುವ ಉದಯಸೂರ್ಯನ ಬಣ್ಣದಂತೆ ಪ್ರಕಾಶಿಸುವ (ಅರುಣ ವರ್ಣ) ಶ್ರೀಹರಿಯ ಸಂಕರ್ಷಣ ಮತ್ತು ಪ್ರದ್ಯುಮ್ನ ರೂಪಗಳನ್ನು ಹಗಲಿರುಳು ಅತ್ಯಂತ ಭಕ್ತಿಯಿಂದ ಉಪಾಸನೆ ಮಾಡುತ್ತಾ ಆನಂದ ಪಡುತ್ತಿರುತ್ತಾರೆ.
ಪದ್ಯ ೩೦
ಕೃತ ಪ್ರತೀಕದಿ ಟಂಕಿ ಭಾರ್ಗವ ಹುತವಹ ಅನಿಲ ಮುಖ್ಯ ದಿವಿಜರು |
ತುತಿಸಿಕೊಳುತ ಅಭಿಮಾನಿಗಳು ತಾವಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದು |
ಪ್ರತಿ ದಿವಸ ಶ್ರೀ ತುಳಸಿ ಗಂಧಾಕ್ಷತೆ ಕುಸುಮ ಫಲ ದೀಪ ಪಂಚಾಮೃತದಿ |
ಪೂಜಿಪ ಭಕುತರಿಗೆ ಕೊದುತಿಹನು ಪುರುಷಾರ್ಥ ||೩೦||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಕಲ್ಲಿನ ಅಥವಾ ಲೋಹದ ವಿಗ್ರಹಗಳಲ್ಲಿ (ಕೃತ ಪ್ರತೀಕ) ಪರಶುರಾಮ (ಟಂಕಿ ಭಾರ್ಗವ), ಅಗ್ನಿದೇವ (ಹುತವಹ), ವಾಯುದೇವ ಮೊದಲಾದ ಮುಖ್ಯ ದೇವತೆಗಳು ತಾವೇ ಅಭಿಮಾನಿಗಳಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾರೆ. ಭಕ್ತರು ಮಾಡುವ ಸ್ತುತಿಗಳನ್ನು ಸ್ವೀಕರಿಸುತ್ತಾ, ಆ ವಿಗ್ರಹಗಳ ಒಳಗಿರುವ ಪರಮಾತ್ಮನನ್ನು ಆರಾಧಿಸುತ್ತಾರೆ. ಪ್ರತಿದಿನವೂ ಆ ವಿಗ್ರಹಗಳಿಗೆ ಶ್ರೀ ತುಳಸಿ, ಗಂಧ, ಅಕ್ಷತೆ, ಪುಷ್ಪ, ಹಣ್ಣುಗಳು, ದೀಪ ಹಾಗೂ ಪಂಚಾಮೃತಗಳಿಂದ ಪೂಜೆ ಮಾಡುವ ಭಕ್ತರಿಗೆ, ಆ ದೇವತೆಗಳ ಅಂತರ್ಯಾಮಿಯಾದ ಶ್ರೀಹರಿಯು ಧರ್ಮ, ಅರ್ಥ, ಕಾಮ, ಮೋಕ್ಷಗಳೆಂಬ ನಾಲ್ಕು ಪುರುಷಾರ್ಥಗಳನ್ನು ಕರುಣಿಸುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೩೧
ನಗಗಳ ಅಭಿಮಾನಿಗಳು ಎನಿಪ ಸುರರುಗಳು |
ಸಹಜ ಅಚಲಗಳಿಗೆ ಮಾಣಿಗಳು ಎನಿಸಿ ಶ್ರೀ ವಾಸುದೇವನ ಪೂಜಿಸುತಲಿ ಇಹರು |
ಸ್ವಾಗತ ಭೇದ ವಿವರ್ಜಿತನ ನಾಲ್ಬಗೆ ಪ್ರತೀಕದಿ ತಿಳಿದು ಪೂಜಿಸೆ |
ವಿಗತ ಸಂಸಾರಾಬ್ಧಿ ದಾಟಿಸಿ ಮುಕ್ತರನು ಮಾಳ್ಪ ||೩೧||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಮಹಾ ಪರ್ವತಗಳಿಗೆ (ನಗಗಳಿಗೆ) ಅಭಿಮಾನಿಗಳಾದ ದೇವತೆಗಳು, ನಿಸರ್ಗದತ್ತವಾಗಿರುವ ನದಿ ಹಾಗೂ ಬೆಟ್ಟಗಳಂತಹ ಜಡ ವಸ್ತುಗಳಲ್ಲಿ ತಾವೇ ಅಭಿಮಾನಿಗಳಾಗಿ ನೆಲೆಸಿದ್ದಾರೆ. ಅಲ್ಲಿ ಅವರು ತಮ್ಮ ಒಳಗೆ ಹಾಗೂ ಆ ವಸ್ತುಗಳ ಒಳಗೆ ನೆಲೆಸಿರುವ ಶ್ರೀ ವಾಸುದೇವನನ್ನು ನಿರಂತರ ಪೂಜಿಸುತ್ತಿರುತ್ತಾರೆ. ತನ್ನ ಸ್ವರೂಪದಲ್ಲಿ ಯಾವುದೇ ಭೇದಗಳಿಲ್ಲದ ಆ ಪರಮಾತ್ಮನನ್ನು (ಚೇತನದ ಸ್ತ್ರೀ-ಪುರುಷ, ಜಡದ ಆಹಿತ-ಸಹಜ ಎಂಬ) ನಾಲ್ಕು ವಿಧದ ಪ್ರತಿಮೆಗಳಲ್ಲಿ ಅರಿತು ಯಾರು ಪೂಜಿಸುತ್ತಾರೋ, ಆ ಸ್ವಾಮಿಯು ಅವರ ಸಂಸಾರವೆಂಬ ಸಮುದ್ರದ ಭಯವನ್ನು ದೂರಮಾಡಿ ಮೋಕ್ಷವನ್ನು ಕರುಣಿಸುತ್ತಾನೆ.
ಪದ್ಯ ೩೨
ಆವ ಕ್ಷೇತ್ರಕೆ ಪೋದರೇನು? ಇನ್ನಾವ ತೀರ್ಥದಿ ಮುಳುಗಲೇನು? |
ಇನ್ನಾವ ಜಪ ತಪ ಹೋಮ ದಾನವ ಮಾಡಿ ಫಲವೇನು? |
ಶ್ರೀವರ ಜಗನ್ನಾಥ ವಿಠಲ ಈ ವಿಧದಿ ಜಂಗಮ ಸ್ಥಾವರ ಜೀವರೊಳು |
ಪರಿಪೂರ್ಣನೆಂದು ಅರಿಯದಿಹ ಮಾನವನು ||೩೨||
ಕನ್ನಡ ಅರ್ಥ: ಲಕ್ಷ್ಮೀಪತಿಯಾದ ಶ್ರೀ ಜಗನ್ನಾಥವಿಠಲನು ಚಲಿಸುವ (ಜಂಗಮ) ಮತ್ತು ಚಲಿಸದ (ಸ್ಥಾವರ) ಎಲ್ಲ ಜೀವಿಗಳು ಹಾಗೂ ವಸ್ತುಗಳ ಒಳಗೂ ಸಂಪೂರ್ಣವಾಗಿ ತುಂಬಿ ಹೋಗಿದ್ದಾನೆ ಎಂಬ ಪರಮ ಸತ್ಯವನ್ನು ಅರಿಯದ ಮನುಷ್ಯನು, ಎಂತಹ ಪುಣ್ಯ ಕ್ಷೇತ್ರಗಳಿಗೆ ಹೋದರೇನು ಫಲ? ಎಂತಹ ಪವಿತ್ರ ನದಿ-ತೀರ್ಥಗಳಲ್ಲಿ ಮುಳುಗಿದರೇನು ಪ್ರಯೋಜನ? ಆತನು ಎಷ್ಟೇ ಜಪ, ತಪ, ಯಜ್ಞ-ಹೋಮ ಅಥವಾ ದಾನ-ಧರ್ಮಗಳನ್ನು ಮಾಡಿದರೂ ಸಹ, ಒಳಗಿರುವ ದೇವರ ಜ್ಞಾನವಿಲ್ಲದ ಕಾರಣ ಅವನಿಗೆ ಯಾವುದೇ ಮುಕ್ತಿ ಫಲ ದೊರೆಯುವುದಿಲ್ಲ. ಎಲ್ಲದರಲ್ಲೂ ಭಗವಂತನನ್ನು ಕಾಣುವುದೇ ನಿಜವಾದ ಜ್ಞಾನ.
***
The Sthāvara Jaṅgama Sandhi (Chapter 11 of the Harikathamritasara) is a profound theological work by Sri Jagannatha Dasa that serves as a guide for seeing the Divine in every aspect of existence. Its overall message is that the Supreme Lord, Sri Hari, is not a distant entity but an omnipresent reality who sustains every atom of the universe.
1. The Divine Presence in Everything
The fundamental teaching of this chapter is the distinction between Jaṅgama (moving/living beings) and Sthāvara (immovable/non-living objects). Sri Jagannatha Dasa explains that the Lord does not merely inhabit temples or holy sites; He is the "Inner Soul" (Antaryāmi) of every living creature and every physical object in creation. From the vast mountains and holy rivers to the smallest sensory impulse in a human body, the Lord is the true actor and the hidden controller.
2. The Mechanics of Sustenance
The chapter provides a "spiritual anatomy" of the human experience. It details how the Lord manifests in thousands of forms within our subtle energy channels (nadis) and senses to:
Digest our food (acting as the digestive fire).
Power our movements (acting as the driver of our limbs).
Enable our experiences (acting as the perceiver behind our senses).
It asserts that because the Lord is the one actually experiencing the world through us, our primary spiritual duty is to recognize this and offer every action back to Him.
3. Shift in Perspective: Vyatirēka and Anvaya
The Sandhi offers a transformative approach to devotion:
External Rituals are insufficient: Performing holy baths, donations, or chanting without the awareness of the Lord’s indwelling presence is described as fruitless.
The "Witness" Mindset: Dasa teaches the practitioner to live like a child—performing daily duties with complete engagement, but without the egoistic attachment to the results.
Dual-Pillar Worship: The seeker is encouraged to practice Vyatirēka (worshipping the Lord in external forms like idols and icons) while simultaneously practicing Anvaya (meditating on the Lord’s presence in all of nature and within one's own heart).
4. Categorization of Divine Symbols
To help the seeker focus their meditation, the chapter categorizes where the Lord can be worshipped:
Moving (Jaṅgama): He resides in all men and women, with specific forms (such as Aniruddha, Narayana, Sankarsana, and Pradyumna) presiding over their distinct physical needs.
Immovable (Sthāvara): He resides in man-made icons (like the Shaligrama) and in nature itself (mountains, rivers, and trees), supported by the presiding celestial deities of those natural phenomena.
5. The Ultimate Conclusion
The chapter ends with a stark warning: Religion is incomplete without this realization. If a person practices all the external forms of piety—visiting temples, bathing in sacred rivers, and performing elaborate rituals—but fails to understand that Sri Hari is the "All-Perfect Controller" residing equally within every moving and non-moving thing, their spiritual labor is essentially wasted.
In short: The Sthāvara Jaṅgama Sandhi is a call to end the fragmentation of life. It asks the devotee to collapse the wall between the "sacred" (temple) and the "secular" (daily work/life) by recognizing that the Divine is the sole occupant of both.
Meaning
Invocation Verse
harikathāmr̥tasāra gurugaḷa karuṇadindāpanitu kēḷuve |
parama bhagavadbhaktaru idanādaradi kēḷuvudu ||
Verse 1
pādukeya kaṇṭakasikta modalādavu anudina bādhisuvene |
ēkādaśa indriyagaḷali biḍade hr̥ṣīkapana mūrti sādaradi nenevavanu |
ēnapārādhagaḷa māḍidaru sariyē |
nirōdhagaisavu mōkṣamārgake durita rāṣigaḷu ||1||
English Meaning: Just as a person wearing thick leather sandals is completely unaffected by the sharp thorns lying on the path, a seeker who constantly and reverently meditates on Lord Hrishikesha (the Master of the senses) remains untouched by the dualities of the eleven senses. Even if such a knowledgeable devotee happens to commit accidental errors due to past impressions, the vast mountains of their past sins will never block their path to ultimate liberation.
Verse 2
hagalu nandādīpadandadi nigama vēdyana pūjisuta |
kai mugidu nālkaroḷu ondu puruṣārthavanu bēḍadalē |
jagadudara koṭṭudanu bhuñjisu maga maḍadi prāṇa indriya ātmādigaḷu |
bhagavadhīnavendu aḍigaḍige nenevutiru ||2||
English Meaning: Worship the Supreme Lord—who is realized only through the sacred Vedas—ceaselessly, like a holy lamp that burns brightly even throughout the daytime. Clasp your hands in devotion but do not selfishly beg for any of the four worldly goals (Virtue, Wealth, Pleasure, or Liberation). Instead, joyfully accept whatever the Lord, who holds the entire universe in His belly, chooses to give you. Remind yourself at every step that your children, spouse, life force, senses, and your very soul belong entirely to Him.
Verse 3
asvatantranu jīva hari sarva svatantranu nitya sukhamaya |
ni:sva baddha alpajña śakta saduḥkha nirviṇṇa |
hrasva dēhi sanāthajīvanu viśva vyāpaka kartr̥ |
brahma sarasvati īśādi amaranuta hariyendu koṇḍāḍu ||3||
English Meaning: Always praise and sing the glories of Sri Hari by understanding this absolute truth: the individual soul is entirely dependent, whereas Sri Hari is completely independent and the embodiment of eternal bliss. The soul is naturally empty of resources, bound by worldly attachments, limited in knowledge and power, subject to grief, and trapped in a temporary physical frame. Conversely, the Lord is the all-pervading Creator and the eternal Protector of the soul, worshiped by cosmic deities like Brahma, Sarasvati, and Shiva.
Verse 4
matte viśvādi eṇṭu rūpa ombhattarindari pecchisalu |
eppatteraḍu rūpagaḷu ahavu ondonde sāhasra |
pr̥th pr̥thaku nāḍigaḷoḷage sarvōttamana tiḷiyendu |
bhīṣmanu bittarisidanu dharma tanayage śānti parvadali ||4||
English Meaning: Understand that the Supreme Lord expands Himself into eight primary forms (Vishva, Taijasa, Prajna, Turiya, Atma, Antaratma, Paramatma, and Jnanatma). When multiplied by His nine divine attributes, these become seventy-two distinct forms. Each of these expands further into a thousand variations, totaling seventy-two thousand forms that reside within the seventy-two thousand channels of the human body. Bhishmacharya explained this grand spiritual anatomy in detail to Yudhishthira in the Shanti Parva of the Mahabharata.
Verse 5
eṇṭu prakr̥tigaḷoḷage viśvādi eṇṭu rūpadaliddhu |
bhaktara kaṇṭakava pariharisutali pālisuva pratidinadi |
neṇṭanandadi eḍabiḍade vaikuṇṭharamaṇanu |
tannavara niṣkaṇṭaka sumārgadali naḍesuva durjanara baḍiva ||5||
English Meaning: Operating through the eight material principles (the unmanifested space, cosmic intelligence, ego, and the five subtle elements), the Lord dwells within their presiding deities in His eight fold Vishva-forms. The Lord of Vaikuntha constantly looks after His devotees like an exceptionally close, caring kinsman, actively removing all thorns of misery from their paths. He guides His people along a safe, smooth path while subduing and punishing the wicked forces that try to harm them.
Verse 6
svaramaṇanu śakti ādi rūpadi mānigaḷoḷage nelesiddu |
aravidūranu sthūla viṣayagaḷa uṇḍuṇipa nitya |
ariyadale nānumbenu eṁbuva nirayagaḷa umbuvanu |
niścaya maraḷi maraḷi bhavāṭaviyali sañcarisi baḷaluvanu ||6||
English Meaning: The self-satisfied Lord, who is entirely free from all imperfections, resides within the presiding deities of our senses in beautiful forms like Shakti, Kirti, and Jaya. It is He inside us who experiences and consumes the physical sensations of the material world, and it is He who enables us to process them. An ignorant person who egoistically claims, "I am the independent enjoyer of these pleasures," is bound to experience the miseries of hell and will repeatedly wander, exhausted, through the dense wilderness of worldly births.
Verse 7
surucirucira sugandha suciyendu irutihanu ṣaḍrasagaḷoḷu |
hanneradu rūpadali ippa śrī bhū durgēyara sahita |
svaramaṇanu eppatteraḍu sāvira samīrana rūpadoḷagiddu |
uruparākrama kartr̥ enisuva nāḍiyoḷagiddu ||7||
English Meaning: The Lord chooses to reside in His pristine, untainted purity within delicious tastes and delightful fragrances. Accompanied by His divine energies—Sri, Bhu, and Durga—He manifests in His twelve traditional forms (the Keshavadi forms) within the six types of dietary tastes. With immense, unmatchable power, the independent Lord positions Himself within the seventy-two thousand spiritual forms of Mukhya Prana (the wind god) to act as the ultimate engine driving every channel in our body.
Verse 8
sarvatradali nenevaranu anya karmava māḍidaru sari |
puṇya karmagaḷu enisuvavu sandēhavinitilla |
ninna smarisade snāna japa hōma anna vastra gaja aśva bhū dhana dhānya |
modalāda akhiḷa dharmava māḍi phalavēnu ||8||
English Meaning: For those who constantly remember the indwelling Lord in every situation, even their routine, ordinary daily tasks are transformed into highly meritorious spiritual actions; there is absolutely no doubt about this. On the other hand, if a person performs elaborate holy baths, chants prayers, makes sacrificial offerings, or donates food, clothing, elephants, horses, land, and gold without remembering the Lord inside, all those vast religious acts yield no real or lasting fruit.
Verse 9
iṣṭa bhōgya padārthadoḷu śipiviṣṭa nāmadi sarva jīvara tuṣṭi baḍisuva |
dinadinadi saṁtuṣṭa tānāgi |
kōṣṭadoḷu nelesiddu rasamaya puṣṭiyaiḍisuta indriyagaḷoḷu |
prēṣṭanāgiddhu ella viṣayagaḷa umba tiḷisadale ||9||
English Meaning: Inside all the wonderful and desirable items that living beings love to enjoy, the Lord resides under the sacred name of 'Shipivishta'. While remaining perfectly content and fulfilled within Himself, He satisfies the desires of all living entities through the tastes of these objects. He rests in the digestive fire of our stomach to convert food into nourishing essences that strengthen our limbs, and as the most beloved presence inside our senses, He quietely experiences all sensations without revealing Himself.
Verse 10
kāraṇāhvaya jñāna karma prērakanu tānāgi kriyēgaḷa tōruvanu |
karma indriya adhiparoḷage nelesiddu |
mūru guṇamaya dravya gata dākāra tannāmadali karesuva |
tōrikoḷḷade janara mōhipa mōhakalpakanu ||10||
English Meaning: Known by the profound title of 'Karana' (the Prime Cause), the Lord acts as the direct prompter of all human knowledge and execution. He stays embedded within the celestial guardians of our active senses to manifest physical movements in the outer world. Though He takes on the shapes and names of objects made from the three material qualities (Sattva, Rajas, and Tamas), He remains invisible to worldly eyes, acting as the master mystic who keeps materialistic minds captivated by His grand cosmic illusion.
Verse 11
dravyanu enisuva bhūta mātradoḷu avyayanu |
karma indriyagaḷoḷu bhavya satkriyanenipa jñāna indriyagaḷoḷagiddu |
stavyakārakanu enisi sukhamaya sēvya sēvakanu enisi jagadoḷu |
havyavāhananu araṇiyoḷage ippante irutippa ||11||
English Meaning: Within physical matter and the basic elements, the Lord sits as the indestructible, unchangeable truth ('Avyaya'). Within our active limbs, He guides constructive labor, and within our sensory organs, He shines as pure, beneficial intellect. This blissful Lord, who alone is worthy of all praise, plays the roles of both the master to be served and the humble servant serving in this world. He remains completely hidden within creation, just as fire rests invisibly inside two wooden tinder-sticks until churned.
Verse 12
manavē modalāda indriyagaḷoḷage aniladēvanu śuciyenisikoṇḍu |
anavarat nelesippa śuciṣat hōtanendēnici tanuvinoḷagippanu |
sadā vāmana hr̥ṣīkēśākhya rūpadali |
anubhavake tandīva viṣayaja sukhava jīvarige ||12||
English Meaning: Within our mind and sensory faculties, the great deity Mukhya Prana (Anila) rests in absolute, untainted purity, functioning as the chief performer of our internal life-sacrifice. Safely positioned inside this life-breath, the Supreme Lord manifests in His beautiful forms as 'Vamana' and 'Hrishikesha'. From this station, He channels the pleasant experiences born of the material and spiritual worlds directly into our awareness, tailored perfectly to the spiritual capacity of each soul.
Verse 13
prēraka prēryaroḷu prērya prērakanu tānāgi |
hari nirvairada priya pravartisiva tannāma rūpadali |
tōrikoḷḷade sarvaroḷu bhāgīrathī janakanu |
sakala vyāpāragaḷa tā māḍi māḍisi nōḍi nagutippa ||13||
English Meaning: The Lord manifests through identical names and matching forms within both the master who commands and the worker who obeys, acting simultaneously as the mover and the moved. The divine Father of the holy river Ganges works through everyone with absolute impartiality and without a shred of animosity. He remains completely unseen while executing all physical and mental activities Himself, prompting others to act, and silently watching the entire cosmic play with a gentle, loving smile.
Verse 14
hariye mukha niyāmakanu endariḍu puṇyāpuṇya haruṣāharuṣa |
lābhālābha sukhaduḥkhādi dvandvagaḷa |
niruta avaraṅghrige samarpiṣi naraka bhū svargāpavargadi |
karaṇa niyāmakana sarvatradali nenevutiru ||14||
English Meaning: Anchor your mind in the firm understanding that Sri Hari alone is the ultimate governor of all actions. Constantly surrender all life's intense dualities—merit and demerit, joy and sorrow, gain and loss, comfort and pain—directly to His lotus feet. Whether you find yourself in difficult circumstances, on earth, in heavenly comfort, or on the verge of liberation, keep your heart fixed on the Master who steers your senses from within.
Verse 15
māṇavaka tatphalagaḷa anusandhānavillade |
karmagaḷa sva icchānusāradi māḍi mōdisuvante |
pratidinadi jñāna pūrvaka vidhi niṣēdhagaḷu ēnu nōḍade māḍu |
karma pradhāna puruṣēṣanali bhakutiya māḍu koṇḍāḍu ||15||
English Meaning: Live your life like a carefree young child who plays games with pure delight, completely unconcerned about the final results or scores of their play. Without crippling yourself with excessive anxiety over complex rules and prohibitions, perform your daily obligations with clear spiritual awareness as an offering to Him. Place your complete, unswerving devotion in that Supreme Personality who stands as the ultimate Lord of all actions, and celebrate His glories.
Verse 16
hāni vr̥ddhi jayāpajayagaḷu ēnu koṭṭuda bhuñjisuta |
lakṣmī nivāsana karuṇavane saṁpādisu anudinadi |
jñāna sukhamaya tannavara parama anurāgadi saṁtaipa |
dēhānubandhigaḷante oḷahoragiddhu karuṇāḷu ||16||
English Meaning: Amid life's shifting tides of loss and growth, victory and defeat, gracefully accept whatever circumstances the Lord places you in as His holy prasadam. Make the pursuit of the grace of Sri Hari—the eternal home of Goddess Lakshmi—your single, focused daily goal. This profoundly merciful Master, who is the source of all knowledge and joy, protects His loved ones with intense affection, staying closer than even your dearest earthly relatives by surrounding you both from the inside and the outside.
Here is the standard English transliteration and verse-by-verse English meaning for verses 17 to 32 (the conclusion) of the Sthāvara Jaṅgama Sandhi (Chapter 11), formatted with clean, distinct paragraphs and extra spacing for easy copying and pasting.
Verse 17
ā parama sakala indriyagaḷoḷu vyāpakanu tānāgi |
viṣayava tā parigrahisuvanu tiḷisade sarvajīvaroḷu |
pāpa rahita purāṇa puruṣa samīpadali nelesiddu |
nānā rūpaka dhāraka tōrikoḷḷade karmagaḷa māḷpa ||17||
English Meaning: That Supreme Soul is completely all-pervading, dwelling inside every single sensory organ of all living entities. Without revealing Himself to worldly minds, He sits within us and experiences all the material inputs of sound, touch, sight, taste, and smell. This ancient, timeless Being remains completely untainted by sin, staying closest to us within our very hearts. Though He assumes infinite forms to govern the universe, He performs all actions through us while remaining entirely invisible.
Verse 18
khēcararu bhūcararu vāri niśācararoḷiddu avara karmagaḷa |
ācarisuvanu ghana mahima parama alpanōpādi |
gōcarisu bahu prakāra ālōcaneya māḍidaru manasige |
kīcakari prīya kavijanagēya maharāya ||18||
English Meaning: Dwelling within the birds that fly in the sky (khēcara), the animals and humans on earth (bhūcara), the creatures of the water (vāri), and even the dark forces of the night (niśācara), the glorious Lord executes actions appropriate to each of their natures. Despite His staggering cosmic majesty, He hides inside them, appearing as small as the tiny creature He inhabits. Even if one spends lifetimes analyzing Him in multiple ways, He cannot be fully grasped by the material intellect. He is the ultimate Sovereign, beloved by Bhima (the destroyer of Kichaka) and ceaselessly sung by enlightened saints.
Verse 19
ondē gōtra pravara saṁdhyāvaṁdanēgaḷu māḍi |
prāntake taṁde tanayaru bēre tammaya pesarugoṁbaṁte |
ondē dēhadoḷiddu niṁdyāniṁdya karmava māḍi māḍisi |
indirēṣanu sarvajīvaroḷu īṣanenisuvanu ||19||
English Meaning: Consider a father and his son who share the exact same lineage, lineage-sages (gōtra-pravara), and daily prayers, yet ultimately remain completely distinct individuals identified by their own unique names. In a similar manner, the Supreme Lord and the individual soul share the very same physical body, yet they are entirely separate. Though Sri Hari stays within the body and executes both commendable (aniṁdya) and blameworthy (niṁdya) actions according to the soul's past karma, no fault ever touches Him. The Lord of Lakshmi remains the flawless, absolute Controller of all living beings.
Verse 20
kiṭṭagaṭṭida lōha pāvaka suttu viṁgaḍa māḍuvaṁte |
gharaṭṭa vrīhigaḷu ippa taṇḍula kaḍēge tegevaṁte |
viṭhalā endōmme maimaredu aṭṭahāṣadi kareye |
duritagaḷu aṭṭuḷiya biḍisēvana tannoḷagiṭṭu salahuvanu ||20||
English Meaning: Just as a blacksmith heats raw iron in a blazing fire and strikes it with a heavy hammer to cleanly separate the impurities (kiṭṭa) from the pure metal, or just as a grinding stone (gharaṭṭa) threshes paddy to separate the husk from the clean grain (taṇḍula), the Lord works instantly for His devotees. If a seeker forgets their worldly ego even for a single moment and calls out "Vitthala!" with intense, roaring devotion, the Lord completely smashes the tyranny of their sins, unties them from worldly suffering, and shelters them safely within His own protective grace.
Verse 21
jaladhiyoḷage svēcchānusāradi jalacara prāṇigaḷu |
tattat sthaḷagaḷali saṁtōṣapaḍutali sañcarisuvaṁte |
nallina nābhanoḷu abja bhava muppoḷala urigamaigaṇṇa modalāda |
halavu jīvaragaṇavu varisutihudu nityadali ||21||
English Meaning: Just as countless aquatic creatures (jalacara) swim freely, comfortably, and joyfully within their designated depths inside a vast, boundless ocean (jaladhi), the entire universe resides within the Lord. Inside the magnificent, infinite body of the Lord, whose navel holds the cosmic lotus, great cosmic entities like the four-faced Brahma (abja-bhava), Shiva who destroyed the three demonic cities (muppoḷala uriga), the thousand-eyed Indra (maigaṇṇa), and the endless multitudes of living souls permanently live and flourish under His boundless care.
Verse 22
vāsuḍēvanu oḷahorage avakāṣadanu tānāgi |
biṁba prakāśisuva tadrūpa tannāmadali sarvatra |
ī samanvayaveṁdenipa saḍupāṣanavaigaivavanu |
mōkṣa anvēṣigaḷoḷuttamanu jīvanmuktanu avaniyoḷu ||22||
English Meaning: The Lord, manifesting as Lord Vasudeva, is the ultimate provider of all space (avakāṣa) both inside and outside of creation. He is the original Image (Biṁba) who shines through every object, reflecting His own divine forms and names throughout the universe. A seeker who practices this exalted form of meditation—seeing the perfect harmony and presence of the Lord's names and forms in everything—is the grandest among all seekers of salvation. Such a person walks this earth as a truly liberated soul while still in the physical body (jīvanmukta).
Verse 23
bhōgya vastugaḷoḷage yōgyāyōgya rasagaḷanaritu |
yōgyāyōgyarali nelesippa harige samarpiṣu anudinadi |
bhāgya baḍatana baralu higgade kuggide soragade |
saḍbhakti vairāgyagaḷane māḍu nī nirbhāgyanenisadale ||23||
English Meaning: Train yourself to recognize that within all enjoyable food and materials, there exist both pure essences and impure elements (yōgya-ayōgya rasagaḷu), each governed by their respective presiding deities. Every single day, offer all these experiences to Sri Hari, who sits as the ultimate consciousness within those deities. When immense wealth (bhāgya) knocks on your door or crushing poverty (baḍatana) strikes, do not swell with pride or wither away in dark depression. Cultivate deep devotion toward the Divine and true detachment from the mundane; do not render your life empty and unfortunate by forgetting Him.
Verse 24
sthaḷa jalādrigaḷali janisuva phala supuṣpaja gaṁdharasa |
śrī tuḷaṣi modalāda akhiḷa pūjā sādhan padārtha |
halavu bageyiṁda arpiṣuta bāṁboḷeya janakage |
nityanityadi tiḷivudidu vyatirēka pūjēgaḷeṁdu kōvidaru ||24||
English Meaning: Gather the fruits, beautiful flowers, fragrant pastes, and highly sacred Tulasi leaves that grow across the lands, waters, and mountains—all the traditional physical elements meant for worship. Offer these with deep love and via various rituals to Sri Hari, the divine Father of the celestial river Ganges (bāṁboḷeya janaka). Enlightened masters and scholars (kōvidaru) classify this method of bringing external, physical materials to worship the deity as Vyatirēka Pūja (External/Indirect Worship).
Verse 25
śrīkarana sarvatradali avalōkiṣuta guṇa rūpa kriya |
vyatirēka tiḷiyadale anvayiṣu biṁbanali mareyadale |
svēkariṣuvanu karuṇadiṁda nirākariṣade kr̥pāḷu |
bhaktara śōkagaḷa parahariṣi sukhavittu anavarata poreva ||25||
English Meaning: Behold the Bliss-Giver (Śrīkara) everywhere, recognizing that the qualities, forms, and movements of all objects are intimately connected to Him. Without viewing the universe as separate from Him, mentally direct and attribute all experiences to the original Image (Biṁba) residing inside your heart. The immensely merciful Lord never rejects this internal offering; He accepts it with supreme grace. He wipes away all the sorrows (śōka) of His devotees, endows them with spiritual joy, and protects them eternally. This is known as Anvaya Pūja (Internal/Direct Worship).
Verse 26
initu vyatirēka anvayagaḷu eṁdenipa pūjā vidhigaḷane tiḷidu |
animiṣa īṣana tr̥pti paḍisutaliṟu niraṁtaradi |
ghana mahima kaikoṇḍu sthiti mr̥ti janumagaḷa parahariṣi |
sēvaka janaroḷiṭṭu ānaṁda paḍisuva bhaktavatsalanu ||26||
English Meaning: Master these two beautifully balanced paths of adoration—Vyatirēka (external worship with physical objects) and Anvaya (internal worship through constant mental alignment). Use them continuously to please the Lord of the immortal gods (animiṣa īṣa). This glorious Lord gladly accepts such holistic worship and shatters the agonizing cycle of birth (januma), life (sthiti), and death (mr̥ti). True to His nature as the Lover of His devotees (bhaktavatsala), He places the seeker among His eternal servants, drowning them in pure spiritual bliss.
Verse 27
jalajanābhanige eraḍu pratimēgaḷu iḷēyoḷage jaḍa cētanātmaka |
caladoḷu irbage strī puruṣa bhēdadali jaḍadoḷage tiḷivudu āhita pratimē |
sahaja acalagaḷu eṁdu irbage pratīkadi |
lalita pañcatraya sugōḷakava aritu bhajiṣutiru ||27||
English Meaning: Know that the lotus-naveled Lord possesses two major types of symbols or images (pratimēgaḷu) on this earth for our meditation: the living/conscious (cētana) and the non-living/inert (jaḍa). The living symbols are divided into two categories: men (puruṣa) and women (strī). The inert symbols are also twofold: installed icons like Shaligramas and sculpted idols (āhita), and natural, immovable monuments like sacred rivers and mountains (sahaja acala). Recognize His presence within the fifteen beautiful spheres of your own body—the five senses of perception, five organs of action, and five basic elements—and worship Him there.
Verse 28
vārijāṣana vāyuvīṁdra umāramaṇa nākēṣa samara ahaṅkārika |
prāṇādigaḷu puruṣara kaḷēvaradi |
tōrikoḷade aniruddha dōṣa viḍūra nārāyaṇana rūpa |
śarīramānigaḷu āgi bhajiṣuta sukhava koḍutiharu ||28||
English Meaning: Within the bodies of men, exalted celestial administrative deities such as Brahma (vārijāṣana), Mukhya Prana (vāyu), Indra (īṁdra), Shiva the consort of Uma (umāramaṇa), the god of heaven (nākēṣa), and the deities of ego and vital life-breaths reside invisibly as presiding masters. They continuously meditate upon the flawless, blemish-free forms of the Lord—specifically His Aniruddha and Narayana forms—hidden within that frame. By doing so, they keep the male body energized, balanced, and filled with functional life and health.
Verse 29
siri sarasvati bhārati sauparaṇi vāruṇi pārvati mukharu irutiharu |
strīyaroḷage abimānigaḷu tāvenici |
aruṇa varṇa nibhāṁga śrī saṁkaruṣaṇa pradyumna rūpagaḷa |
iruḷu hagalu upāṣanava gaivutale mōdiparu ||29||
English Meaning: Similarly, inside the bodies of women, great female divinities such as Goddess Lakshmi (Siri), Sarasvati, Bharati, Sauparni (the spouse of Garuda), Varuni, and Parvati dwell as the presiding internal guides. They spend their days and nights in blissful, rapturous meditation upon the Sri-Sankarsana and Pradyumna forms of the Lord, who glows with the brilliant, golden-red hue of the rising dawn (aruṇa varṇa). Through their internal adoration, they sustain and illuminate the female form.
Verse 30
kr̥ta pratīkadi taṁki bhārgava hutavaha anila mukha divijaru |
tutisikoḷuta abhimānigaḷu tāvāgi nelesiddu |
prati divasa śrī tuḷaṣi gaṁdhākṣatē kuṣuma phala dīpa pañcāmrtadi |
pūjipa bhakutarige koḍutihanu puruṣārtha ||30||
English Meaning: Within man-made sculpted idols and sacred icons (kr̥ta pratīka), high deities like Lord Parashurama wielding His axe (taṁki bhārgava), Agni the fire god (hutavaha), and Mukhya Prana reside as the inner guides, receiving the prayers directed at the altar. They channel these acts of devotion directly to the indwelling Lord. To those devotees who worship these icons daily with holy Tulasi, sandalwood paste, sacred rice, fresh flowers, sweet fruits, lamps, and five nectarous foods (pañcāmṛta), the Lord gladly reveals Himself and crowns them with the ultimate goals of life (puruṣārtha).
Verse 31
nagagaḷa abhimānigaḷu enipa surarugaḷu |
sahaja acalagaḷage māṇigaḷu enici śrī vāsuḍēvana pūjiṣutali iharu |
svāgata bhēda vivarjitana nālbage pratīkadi tiḷidu pūjiṣe |
vigata saṁsārābdhi dāṭiṣi muktaranu māḷpa ||31||
English Meaning: The grand celestial rulers who govern the massive mountain ranges act as the inner souls of all naturally occurring, immovable monuments of nature (sahaja acala). Deep within these quiet forests, peaks, and rivers, they are continuously worshipping Lord Vasudeva. When a human being learns to worship this supreme Lord—who is completely free from any internal divisions or variations (svāgata bhēda)—across these four distinct forms of symbols (men, women, installed icons, and natural monuments), the Lord permanently dissolves their earthly bonds and carries them safely across the ocean of worldly existence (saṁsārābdhi) into complete liberation.
Verse 32
āva kṣētrake pōdarēnu? innāva tīrthadi muḷugalēnu? |
innāva japa tapa hōma dānavava māḍi phalavēnu? |
śrīvara jagannātha viṭhala ī vidhadi jaṅgama sthāvara jīvaroḷu |
paripūrṇaneṁdu ariyadiha mānavanu ||32||
English Meaning: If a human being remains blind to this supreme, all-enveloping truth—that Sri Jagannatha Vitthala, the beloved Consort of Goddess Lakshmi, fills every single moving creature (jaṅgama) and non-moving object (sthāvara) to absolute perfection—then what is the point of his life? Of what use is it if he journeys to famous pilgrimage spots (kṣētra)? What is gained if he bathes in all the holiest rivers (tīrtha)? Of what value are his mechanical prayers (japa), rigid mortifications (tapa), grand fire rituals (hōma), or massive charities? Without the foundational realization of the Lord's omnipresence, all external religious actions are completely empty.
***
harikathAmRutasAra gurugaLa karuNadindApanitu kELuve/
parama BagavadBaktaru idanAdaradi kELuvudu||
pAdukeya kanTakasikta modalAdavu anudina bAdhisuvane
EkAdaSa indriyagaLali biDade hRuShIkapana mUrti sAdaradi nenevavanu
EnaparAdhagaLa mADidaru sariyE
nirOdhagaisavu mOkShamArgake durita rASigaLu||1||
hagalu nandAdIpadandadi nigama vEdyana pUjisuta
kai mugidu nAlkaroLu ondu puruShArthavanu bEDadalE
jagadudara koTTudanu Bunjisu maga maDadi prANa indriya AtmAdigaLu
BagavadhInavendu aDigaDige nenevutiru||2||
asvatantranu jIva hari sarva svatantranu nitya suKamaya
ni:sva baddha alpaj~ja Sakta saduHKa nirviNNa
hrasva dEhi sanAthajIvanu viSva vyApaka kartRu
brahma sarasvati ISAdi amaranuta hariyeMdu koMDADu||3||
matte viSvAdi enTu rUpa oMBattarindali peccisalu
eppatteraDu rUpagaLu ahavu ondonde sAhasra
pRuth pRuthaku nADigaLoLage sarvOttamana tiLiyendu
BIShmanu bittarisidanu dharma tanayage SAnti parvadali||4||
eMTu prakRutigaLoLage viSvAdi eMTu rUpadaliddu
Baktara kaMTakava pariharisutali pAlisuva pratidinadi
neMTanaMdadi eDabiDade vaikuMTharamaNanu
tannavara niShkaMTaka sumArgadali naDesuva durjanara baDiva||5||
svaramaNanu Sakti Adi rUpadi mAnigaLoLage nelesiddu
aravidUranu sthUla viShayagaLa uMDuNipa nitya
ariyadale nAnuMbenu eMbuva nirayagaLa uMbuvanu
niScaya maraLi maraLi BavATaviya sancarisi baLaluvanu||6||
surucirucira sugandha suciyendu irutihanu ShaDrasagaLoLu
hanneraDu rUpadali ippa SrI BU durgeyara sahita
svaramaNanu eppatteraDu sAvira samIrana rUpadoLagiddu
uruparAkrama kartRu enisuva nADiyoLagiddu||7||
sarvatradali nenevaranu anya karmava mADidaru sari
puNya karmagaLu enisuvavu sandEhavinitilla
ninna smarisade snAna japa hOma anna vastra gaja aSva BU dhana dhAnya
modalAda aKiLa dharmava mADi PalavEnu||8||
iShTa BOgya padArthadoLu SipiviShTa nAmadi sarva jIvara tuShTi baDisuva
dinadinadi santuShTa tAnAgi
kOShTadoLu nelesiddu rasayamaya puShTiyaidisuta indriyagaLoLu
prEShTanAgiddu ella viShayagaLa uMba tiLisadale||9||
kAraNAhvaya j~jAna karma prErakanu tAnAgi kriyegaLa tOruvanu
karma iMdriya adhiparoLage nelesiddu
mUru guNamaya dravyaga tadAkAra tannAmadali karesuva
tOrikoLLade janara mOhipa mOhakalpakanu||10||
dravyanu enisuva BUta mAtradoLu avyayanu
karma indriyagaLoLu Bavya satkriyanenipa j~jAna indriyagaLoLagiddu
stavyakArakanu enisi suKamaya sEvya sEvakanu enisi jagadoLu
havyavAhananu araNiyoLage ippante irutippa||11||
manavE modalAda indriyagaLoLage aniladEvanu SuciyenisikoMDu
anavarata nelesippa SuciShat hOtanendenisi tanuvinoLagippanu
sadA vAmana hRuShIkESAKya rUpadali
anuBavake tandIva viShayaja suKava jIvarige||12||
prEraka prEryaroLu prErya prErakanu tAnAgi
hari nirvairadinda pravartisuva tannAma rUpadali
tOrikoLLade sarvaroLu BAgIrathI janakanu
sakala vyApAragaLa tA mADi mADisi nODi nagutippa||13||
hariye muKya niyAmakanu eMdaridu puNyApuNya haruShAharuSha
lABAlABa suKaduHKAdi dvaMdvagaLa
niruta avaranGrige samarpisi naraka BU svargApa vargadi
karaNa niyAmakana sarvatradali nenevutiru||14||
mANavaka tatPalagaLa anusandhAnavillade
karmagaLa sva iccAnusAradi mADi mOdisuvante
pratidinadi j~jAna pUrvaka vidhi niShEdhagaLu Enu nODade mADu
karma pradhAna puruShESanali Bakutiya mADu konDADu||15||
hAni vRuddhi jayApajayagaLu Enu koTTuda Bunjisuta
lakShmI nivAsana karuNavane saMpAdisu anudinadi
j~jAna suKamaya tannavara parama anurAgadi santaipa
dEhAnubandhigaLante oLahoragiddu karuNALu||16||
A parama sakala indriyagaLoLu vyApakanu tAnAgi
viShayava tA parigrahisuvanu tiLisade sarvajIvaroLu
pApa rahita purANa puruSha samIpadali nelesiddu
nAnA rUpaka dhAraka tOrikoLLade karmagaLa mALpa||17||
KEcararu BUcararu vAri niSAcararoLiddu avara karmagaLa
Acarisuvanu Gana mahima parama alpanOpAdi
gOcarisu bahu prakAra AlOcaneya mADidaru manasige
kIcakAri prIya kavijanagEya maharAya||18||
ondE gOtra pravara sandhyAvandanegaLu mADi
prAntake tande tanayaru bEre tammaya pesarugoMbante
ondE dEhadoLiddu nindyAnindya karmava mADi mADisi
indirESanu sarvajIvaroLu ISanenisuvanu||19||
kiTTagaTTida lOha pAvaka suttu vingaDa mADuvante
GaraTTa vrIhigaLu ippa tanDula kaDege tegevante
viThalA endomme maimaredu aTTahAsadi kareye
duritagaLu aTTuLiya biDisevana tannoLagiTTu salahuvanu||20||
jaladhiyoLage svEccAnusAradi jalacara prANigaLu
tattat sthaLagaLali santOShapaDutali sancarisuvante
nallina nABanoLu abja Bava muppoLala urigamaigaNNa modalAda
halavu jIvaragaNavu varisutihudu nityadali||21||
vAsudEvanu oLahorage avakASadanu tAnAgi
biMba prakASisuva tadrUpa tannAmadali sarvatra
I samanvayaveMdenipa sadupAsanavagaivavanu
mOkSha anvEShigaLoLuttamanu jIvanmuktana avaniyoLu||22||
BOgya vastugaLoLage yOgyAyOgya rasagaLanaritu
yOgyAyOgyarali nelesippa harige samarpisu anudinadi
BAgya baDatana baralu higgade kuggi soragade
sadBakti vairAgyagaLane mADu nI nirBAgyanenisadale||23||
sthaLa jalAdrigaLalli janisuva Pala supuShpaja gandharasa
SrI tuLasi modalAda aKiLa pUjA sAdhana padArtha
halavu bageyinda arpisuta bAMboLeya janakage
nityAnityadi tiLivudidu vyatirEka pUjegaLendu kOvidaru||24||
SrIkarana sarvatradali avalOkisuta guNa rUpa kriya
vyatirEka tiLiyadale anvayisu biMbanali mareyadale
svIkarisuvanu karuNadinda nirAkarisade kRupALu
Baktara SOkagaLa pariharisi suKavittu anavarata poreva||25||
initu vyatirEka anvayagaLu endenipa pUjA vidhigaLane tiLidu
animiSha ISana tRupti paDisutaliru nirantaradi
Gana mahima kaikonDu sthiti mRuti janumagaLa pariharisi
sEvaka janaroLiTTu AnaMda paDisuva Baktavatsalanu||26||
jalajanABanige eraDu pratimegaLu iLeyoLage jaDa cEtanAtmaka
caladoLu irbage strI puruSha BEdadali jaDadoLage tiLivudu Ahita pratime
sahaja AcalagaLu endu irbage pratIkadi
lalita pancatraya sugOLakava aritu Bajisutiru||27||
vArijAsana vAyuvIndra umAramaNa nAkESa samara ahankArika
prANAdigaLu puruShara kaLEvaradi
tOrikoLade aniruddha dOSha vidUra nArAyaNana rUpa
SarIramAnigaLu Agi Bajisuta suKava koDutiharu||28||
siri sarasvati BAratI sauparaNI vAruNi pArvatI muKaru irutiharu
strIyaroLage abimAnigaLu tAvenisi
aruNa varNa niBAnga SrI sankaruShaNa pradyumna rUpagaLa
iruLu hagalu upAsanava gaivutale mOdiparu||29||
kRuta pratIkadi Tanki BArgava hutavaha anila muKya divijaru
tutisikoLuta aBimAnigaLu tAvAgi nelesiddu
prati divasa SrI tuLasi gandhAkShate kusuma Pala dIpa pancAmRutadi
pUjipa Bakutarige kodutihanu puruShArtha||30||
nagagaLa aBimAnigaLu enipa surarugaLu
sahaja acalagaLige mANigaLu enisi SrI vAsudEvana pUjisutali iharu
svAgata BEda vivarjitana nAlbage pratIkadi tiLidu pUjise
vigata saMsArAbdhi dATisi muktaranu mALpa||31||
Ava kShEtrake pOdarEnu? innAva tIrthadi muLugalEnu?
innAva japa tapa hOma dAnava mADi PalavEnu?
SrIvara jagannAtha viThala I vidhadi jangama sthAvara jIvaroLu
paripUrNanendu ariyadiha mAnavanu||32||
